Latvijas Kara muzejā jau otro dienu notiek starptautiska zinātniskā konference "Sabiedrība, karš un vēsture: Pirmā pasaules kara militārās, politiskās un sociālās norises Baltijas reģionā", kurā tiek izvērtētas Pirmā pasaules kara norises, rezultāti un nozīme Baltijas valstu vēsturē. Tas ir līdz šim lielākais Pirmā pasaules kara simtajai gadadienai veltītais akadēmiskais pasākums.
Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks pētniecības darbā un atbildīgais par konferences norisi Juris Ciganovs Latvijas Radio atzina, ka jau tagad referenti ziņojuši par notikumiem, kas Latvijā nav bijuši līdz šim pētīti, piemēram, par kaujām, kas notika Baltijas jūrā.
„Pirmais pasaules karš ir iezīmīgs ar to, ka tas bija pirmais globālais militārais konflikts ne tikai vispārējā pasaules mērogā, bet šinī karā iesaistījās arī praktiski visi iedzīvotāju slāņi, arī sievietes un bērni, kas līdz tam bija otrā plānā. Līdz tam karoja tiešām armijas, bet šeit bija iesaistītas ne vien armijas, bet arī rūpniecība, saimniecība. Tehniskā revolūcija bija sasniegusi tādu līmeni, ka vulgarizēti runājot, cilvēka nogalināšanas tehnoloģijas bija pāraugušas aizsardzības spēju līmeni,” stāstīja Ciganovs.
„Līdz ar to karš ievilkās. Visi domāja, ka karš būs tāds pats kā iepriekš – pakaros drusciņ un viss būs kārtībā, bet karš ievilkās uz četriem gadiem. Rietumos un arī pie mums šis karš ieguva pozīciju, kur galvenais bija ekonomiskā aizmugure karojošām valstīm – resursi,” skaidroja Kara muzeja pārstāvis.
