Šāds pasākums tika rīkots jau ceturto reizi, un šoreiz viens no galvenajiem akcentiem tajā bija diasporas izglītības jautājumi. Tika apspriesta esošā situācija izglītības jomā, izkristalizētas problēmas un meklēti risinājumi nākotnei.
Latvijas vēstnieks Īrijā Gints Apals konferencē iepazīstināja ar latviešu izglītības iespējām Īrijā. Šajā valstī latviešu kopienu veido aptuveni 30 000 cilvēku, 6000 no viņiem ir bērni, bet latviešu skolās no viņiem iekļāvušies mazāk par 10%. Vēlme mācīties būtu lielākam bērnu skaitam, bet dažādu iemeslu dēļ tas šobrīd nav iespējams.
Bērnu izglītībā visnozīmīgāko lomu spēlē latviešu nedēļas nogales skolas, bet Latvijas vēstnieks Īrijā Gints Apals uzskata, ka paralēli tam būtu nepieciešams daudz plašāk izvērst arī tālmācības programmas, kā arī latviešu priekšmetu mācīšanu mītnes zemes skolās.
"Labā ziņa ir tāda, ka ir iespējams mācīt latviešu valodu Īrijas skolās kā izglītības priekšmetu, algojot skolotāju par Īrijas valdības naudu un saņemot skolas telpas par baltu velti. Tas būtu ļoti svarīgs elements, runājot par sistemātisku latviešu valodas apgūšanu," uzsver Gints Apals.
Lielbritānijā latviešu skolas apmeklē vēl mazāks bērnu procents nekā Īrijā, un tie ir 3% no visiem tur dzīvojošajiem bērniem. Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā pārstāvis Māris Pūlis kā problēmas min skolotāju trūkumu un dažkārt arī visai neskaidro motivāciju, kāds ir šīs latviskās izglītības mērķis.
"Kas ir mērķis mūsu skoliņām - sagatavot bērnus reemigrācijai vai sagatavot bērnus, lai mēs varam turpināt mūsu latvietību diasporā? Es domāju, ka tā ir liela diskusija, ko mums vajadzētu pieņemt, lai mēs varētu iet uz priekšu, taisīt fokusu par to, kā mēs plānojam mācību programmas un palīdzības programmas," norāda Māris Pūlis.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāve Daina Grosa kā ļoti pozitīvu izcēla Latviešu valodas aģentūras sniegto atbalstu diasporai izglītības jomā pēdējos gados. Ar aģentūras gādību veiksmīgi noritējuši skolotāju kursi un semināri ne tikai Eiropas valstīs, bet arī Amerikā, Kanādā un Austrālijā. Latviešu skolas ārzemēs atbalstītas arī ar mācību materiālu iegādi, tāpat izveidots arī vienots informatīvais tīkls.
Viens no virzieniem, kurā vēl vajadzētu strādāt, ir elektronisko materiālu sagatavošana. "Tas var aptvert visā pasaulē dzīvojošos bērnus, izstrādāt tādus materiālus, kas ir pieejami mobilajās ierīcēs, web platformā, ko bērni var paši izmantot, spēlējoties ar valodu un to uztverot kā priecīgu nodarbi. Mēs redzam, ka tas ir nākotnes virziens, un tas ir ļoti svarīgi, ka bērniem mūsdienīgā veidā ir iespēja mūsu valodu vingrināties," norāda Daina Grosa.
Konferencē izskanēja arī doma, ka finansiālu atbalstu diasporas bērnu izglītībai nevajadzētu gaidīt tikai no Latvijas, bet arī no vecāku ziedojumiem, dažādiem latviešu fondiem, kā arī mītnes zemes resursiem, jo, tā kā mūsu cilvēki tur maksā nodokļus, viņiem ir visas tiesības saņemt atbalstu no mītnes zemes pašvaldībām un integrācijas fondiem.
