Ziņots, ka šis likumprojekts pēc būtības paredz mainīt sistēmu, pēc kādas bagātākajām pašvaldībām atņem un starp nabadzīgākajām sadala aptuveni 135 miljonus eiro pašvaldību izlīdzināšanas fonda naudas. Paredzams, ka šis projekts likuma spēku iegūs jau nākamajā gadā.
Uzrunā Saeimas deputātiem Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Arvils Ašeradens ("Vienotība") norādīja, ka šis likumprojekts ir tikai finanšu pārdales mehānisms, nevis sociālo problēmu atrisinājums un neskaidro, kāpēc 15 no 119 pašvaldībām ir donori, kamēr pārējās no fonda līdzekļus tikai smelsies. Vēl vairāk - 10 pašvaldības nespēj nodrošināt pat pusi no sev nepieciešamajām finansēm.
Ašeradens skaidroja, ka pašvaldībām ir daudz pienākumu, tomēr to spējas gūt ienākumus ir visai dažādas. Vienlaikus - viņš atzīmēja - līdzšinējais modelis paredzēja situāciju, ka atsevišķas pašvaldības guva lielākus ienākumus pēc izlīdzināšanās nekā tās, kuras šos ienākumus bija radījušas. Līdz ar to pašvaldības nebija ieinteresētas pašas radīt ienākumus, bet gan meklēt politiskus veidus, kā iegūt finansējumu. Tādējādi jaunais modelis nosaka situāciju, ka tās pašvaldības, kuras guva vislielākus ienākumus, arī turpmāk būs ar lielākajiem ienākumiem, mazākās pašvaldības - ar mazākajiem.
Īsajās debatēs vienīgā deputāte, kura iestājās pret grozījumiem, bija Silvija Šimfa ("No sirds Latvijai"). Viņa pauda, ka valsts atsakās no atbildības par pašvaldības attīstību. Tāpat viņa prasīja atteikties no likumprojekta skatīšanas steidzamības kārtā. Šis priekšlikums gan neguva parlamentāriešu atbalstu.
Deputāti nolēma, ka otrajā un galīgajā lasījumā deputāti par likumprojektu lems 4.jūnijā.
Finanšu ministrija iepriekš norādīja, ka modeļa būtība nosaka, ka 60% no vidējiem vērtētiem ieņēmumiem pašvaldībām tiek garantēti, savukārt par atlikušajiem 40% tās pašas ir atbildīgas. Vairums pašvaldību jauno kārtību atbalsta. Tiesa, atsevišķas pašvaldības norādījušas, ka skaļi nepateiktais likumprojekta nolūks ir piespiest pašvaldības apvienoties.
