Dienas notikumu apskats

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro ieradies vizītē Maskavā

Dienas notikumu apskats

Francija piedāvā uzņemties vidūtājas lomu starp Irākas centrālo valdību un kurdiem

Konceptuāli atbalsta veselības apdrošināšanu; likumā varētu iekļaut finanšu garantijas

Konceptuāli atbalsta veselības apdrošināšanu; likumā atkal varētu iekļaut finanšu garantijas

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja veselības apdrošināšanas ieviešanu, kas nozīmē, ka visus strādājošos Latvijas iedzīvotājus dalīs apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Šīs reformas esence ir sociālo iemaksu maksāšana. Ja strādājošie tās maksās, tad viņi varēs saņemt tos pašus veselības pakalpojumus par valsts naudu, ko šobrīd, bet ja nemaksās – krietni mazāku pakalpojumu grozu. Deputāti pievēršas arī jautājumam: tieši kad nozarē ieplūdīs papildu finansējums.  

Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektam uz otro lasījumu priekšlikumi iesniedzami līdz 27.oktobrim. Jau tagad paredzams, ka viens no tiem skars jautājumu: kādēļ no likumprojekta redakcijas pazudis teksts, kad nozares finansējums sasniegs 4 procentus no iekšzemes kopprodukta līdzšinējā 3,1 procenta vietā.

Ceturtdien Saeimā pirms likumprojekta nodošanas atbildīgajai Sociālo lietu komisijai bija īsas debates. Saeimas deputāts Romualds Ražuks no “Vienotības” atgādināja, ka Lietuvā un Igaunijā jau pirms daudziem gadiem ieviesta obligātā veselības apdrošināšana. Taču Latvijai iepriekš drosme pietrūkusi, un tagad, lai nozarē ieplūstu papildu nauda, šāda sistēma ir jāievieš.

“Saskaņas” deputāts Andrejs Klementjevs savukārt likumprojektā tā arī neieraudzīja galveno – tieši, kad nozares finansējums sasniegs 4 procentus no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd tas ir aptuveni 3,1 procents.

“Visi zina, ka maksās vairāk nodokļus, bet mums nav pārliecības, ka visa nauda, kas iekasēta, ies uz pacientu apkalpošanu, un kvalitāte un pieejamība būs cita līmenī,” sacīja Klementjevs.

Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča no Liepājas Partijas uzskata, ka likumprojekts jāvirza Saeima un to izdosies uzlabot.

“Esmu pārliecināta, ka kopā ar sadarbības partneriem un profesionālajām asociācijām spēsim uz 2. lasījumu to ievērojami uzlabot,” uzsvēra Barča.

Jaunā kārtība visvairāk attieksies uz cilvēkiem, kas Latvijā strādā un maksā nodokļus. Ja likumu atbalstīs arī otrajā un trešajā lasījumā šajā redakcijā, jau nākamgad iedzīvotājiem būs jāpārliecinās, ka tiek maksātas sociālās iemaksas, kas nākamgad palielinātas par vienu procentpunktu. No tā pusi maksā darbadevējs, pusi darba ņēmējs. Sociālo iemaksu apmērs ir atkarīgs no darba algas lieluma. Savukārt, piemēram, mikrouzņēmējiem, autoratlīdzību un patentmaksājumu saņēmējiem būs jāmaksā 1 procents no minimālās algas jeb 4,30 eiro mēnesī nākamgad, savukārt   2019.gadā – 3%.

Veselības ministrijas pārstāve Daina Mūrmane - Umbraško norādīja, ka tās maksājot, iedzīvotāji saņems tos pašus valsts apmaksātos pakalpojumus, ko līdz šim. Vairāk pakalpojumu gan ne, taču pakalpojumus varēšot saņemt ātrāk.

Veselības ministrija arī gaida, ka, nozarē ieplūstot papildu naudai, varēs samaksāt mediķiem lielākas algas. Ja sociālās iemaksas iedzīvotājs nemaksās, tad saņems mazāku pakalpojumu grozu, piemēram, neatliekamo palīdzību, ģimenes ārsta un dzemdību palīdzību, ārstēšanu sabiedrību ietekmējošu slimību gadījumā. Vairākām iedzīvotāju grupām gan galvu nevajadzēs lauzīt, jo tās apdrošinās valsts, piemēram, bērnus, pensionārus un vēl citus.

Tiesa, par šīs apjomīgās reformas sasaistīšanu ar likumā ierakstītu konkrētu laiku – 2020.gadu, kad nozares finansējums pieaugs, iestājas ne tikai mediķu arodbiedrība, bet sola arī iestāties arī Veselības ministrija. Pret šo sasaisti iebildusi valdība, sakot, ka to nevarot iekļaut juridiskās tehnikas apsvērumu dēļ.   

Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pauda, ka piedāvājums, kas ļauj nopirkt apdrošināšanu tiem, kas nav nodokļu maksātāji, nav taisnīgs un solidārs attiecībā pret nodokļu maksātāji. Piemēram, celtniecībā, kur ir lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, daži darbinieki saņem par vairāk nekā sešus eiro stundā, un līdz ar to, viņiem pietiek pastrādāt 35 minūtes, lai viņi varētu apmaksāt sev apdrošināšanu. 

Arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja, ka “četru eiro dēļ” nebija jāraksta atsevišķs likums, un likums pašreizējā redakcijā neko neatrisinās.

Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iepriekš paudusi sašutumu un nožēlu par Ministru kabineta lēmumu svītrot no Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta konkrētas garantijas par nozares finansējuma un darba samaksas finansējuma pieaugumu.

Saskaņotā likumprojekta pārejas noteikumi paredzēja ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai publiskais finansējums 2020. gadā sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta, un veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro 2018. gadā, 372,1 miljonu eiro 2019. gadā un 442 miljoniem eiro 2020. gadā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 5. oktobrī vairums klātesošo pauda atbalstu mediķu priekšlikumam par konkrētu finanšu garantiju atjaunošanu likumprojektā, kas raisa cerības par likumprojekta “atdzīvināšanu”, informēja LVSADA, paužot gandarījumu par komisijas “atbalstu jēgpilnas konkrētības  atjaunošanai Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt