Ko paredz topošais likums
Jaunais likumprojekts “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” paredz noteiktos objektus demontēt līdz šī gada 15. novembrim. Saskaņā ar likumprojektu valdībai būs līdz 30. jūlijam jāizveido demontējamo pieminekļu saraksts. Zināms, ka topošais likums attieksies arī uz Uzvaras parkā esošo monumentu, par kura demontāžu iepriekš arī vienojās Rīgas dome.
Objektus demontēt būs pienākums pašvaldībai, kuras teritorijā objekts atrodas. Plānots, ka demontāžu primāri finansēs no fizisko un juridisko personu šim mērķim paredzētajiem ziedojumiem, ja tādi ir. Pārējos nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Likums ļaus pašvaldībām ierosināt demontāžu neatkarīgi no objekta piederības un bez saskaņošanas ar zemes vai objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Tāpat vietvarām paredzētas tiesības veikt iepirkumus ar objekta demontāžu saistīto darbu īstenošanai, nepiemērojot publisko iepirkumu reglamentējošās tiesību normas.
Demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus ar atzītu māksliniecisko vērtību vai izglītojošu nozīmi nodos glabāšanai Latvijas Okupācijas muzeja krājumā.
Kopumā Latvijā ir ap 300 pieminekļu, piemiņas plākšņu un memoriālo objektu, kas veltīti padomju okupācijas režīmam un armijai, teikts likumprojekta anotācijā.
Plānots noteikt, ka likums neattieksies uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, plāksnēm un vietām, arhitektoniskiem vai mākslinieciskiem veidojumiem, kuri atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietās.
Skaļas debates
Likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 64 deputāti, pret bija 18. Otrajā – galīgajā – lasījumā deputāti to plāno skatīt 16. jūnijā.
Pirms balsojuma debates par likumprojektu bija kaismīgas un skaļas.
Deputāts Didzis Šmits atgādināja, ka 90.gadu sākumā pie Uzvaras parkā esošā pieminekļa pulcējās daži desmiti cilvēku, kara dalībnieki. Savukārt šī un līdzīgu pieminekļu nozīme simboliski mainījās 2001. gadā, kad Krievijas himnai atkal sāka izmantot PSRS himnas melodiju.
"Kopš tā brīža šī vieta Rīgā lēnām kļuva par Krievijas imperiālisma templi. Arī Nils Ušakovs pielika savu artavu, kā viņš teica, lai būtu kopā ar saviem vēlētājiem. Ar to es negribu teikt, ka visi cilvēki, kuri tur gāja no 2001. gada, apzināti gāja atbalstīt Krievijas imperiālistiskās tieksmes. 20 gadus esam to tolerējuši, iebrukums Ukrainā pielicis tam punktu. Šis viennozīmīgi ir kļuvis par Putina templi, un daudz sliktāk būtu to nenojaukt,” sacīja Šmits.
Savukārt vairāki opozīcijas deputāti uzstāja, ka pieminekli nevajadzētu nojaukt. Parlamentārietis Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) sacīja, ka pieminekļus mēdza jaukt arī Padomju Savienībā, retoriski vaicājot, vai tas ir piemērs, kam Latvijas grib sekot. Viņš arī uzsvēra, ka vēsturi, kurai ir gan tumšas, gan gaišas lapaspuses, nav iespējams izdzēst, tāpēc ir bezjēdzīgi jaukt pieminekli, jo atmiņa paliek cilvēku prātos.
Pret likumprojektu balsoja visi klātesošie "Saskaņas" deputāti, izņemot Ingu Goldbergu, kura balsojumā nepiedalījās. "Saskaņas" frakcijas deputātu Edgara Kucina un Nikolaja Kabanova atbalsta runas pieminekļa neaizskaršanai pavadīja gan izsaucieni, gan pat svilpieni.
"Kā piemineklis, kas tika celts, lai atgādinātu nākamajām paaudzēm par kara šausmām, var kļūt par vainīgu tajā vai citā karā? Jebkurš piemineklis nav nekas cits kā vēstures atspoguļojums,” sacīja Kucins.
"Šī publiskas telpas rituāla kastrācija, ko jūs piedāvājat īstenot, pirmām kārtām atsauksies uz Latvijas kultūru. Neesiet talibi un boļševiki. Es arī varu runāt skaļi un ierosinu balsot pret,” pauda Kabanovs.
Deputāts un vēsturnieks Edvīns Šnore no Nacionālās apvienības atgādināja, kam ir celts šis piemineklis: "Šeit tika pieminēts, ka tas esot piemineklis kritušajiem karavīriem. Es atgādinu, ka tas ir piemineklis tā saucamajiem Rīgas atbrīvotājiem, kuri ir arī redzami piemineklī. Tātad, kas dzīvi atgriezās mājās un kurus sagaida sieviete, māte."
Savukārt Atis Lejiņš no “Jaunās Vienotības” runāja par to, kā šis piemineklis tapa: "Diemžēl iestājās jauna okupācija, bet neviens vārds par to nav dzirdēts 9. maijā. Ziniet, tāda pieminekļa nav Igaunijā, nav Lietuvā. Bet jūs taču zināt, kā tas tapa? Ar mūsu vecāku un vecvecāku brīvprātīgiem atvilkumiem no algām."
Debatēs izskanēja, ka likumprojektā pieminekļu nojaukšanai noteiktais termiņš – līdz 15. novembrim – ir pārlieku tāls datums. Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības rosināšot pieminekļus nojaukt pirms 14. Saeimas vēlēšanām, kā termiņu piedāvājot 23. augustu.
KONTEKSTS:
Saeima maija vidū nolēma apturēt "Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" 13. panta darbību. 13. pants nosaka, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijā.
Noteikts, ka 13. panta darbība apturēta no 2022. gada 16. maija līdz brīdim, kad Krievijas izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.
Dienu pēc šī Saeimas lēmuma Rīgas dome atbalstīja padomju pieminekļa nojaukšanu Uzvaras parkā un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības šī objekta demontāžai. Lai pieminekļa nojaukšanas process neievilktos, Saeimai būtu jāpieņem īpašs likums, norādīja Rīgas dome. Likumā jānosaka, ka piemineklis ir nacionālo interešu objekts, vai jānosaka, ka būvniecības ieceres izskatīšana paātrināma un ieceres apstrīdēšana neaptur tās darbību.
