Skolēnu mācību uzņēmumus izveido un vada paši skolēni, un tie pilda īsta uzņēmuma funkcijas – skolēni ražo un pārdod preces vai pakalpojumus. Pandēmijas laikā jauniešiem attālinātais darbs bijis izaicinošs. Par to liecina arī reģistrēto skolēnu mācību uzņēmumu skaita kritums. Šajā mācību gadā reģistrēti 950 uzņēmumi, savukārt iepriekšējos gados vidēji tie bija ap 1200 uzņēmumiem.
„Junior Achievement Latvia” valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns norāda, ka uzņēmumu skaita samazinājums ir pašsaprotams, taču viņu priecē, ka kritums ir samērā neliels: "Tā enerģija atsevišķiem uzņēmumiem ir apsīkusi. Mēs arī redzam to, ka ir izjukušas atsevišķas komandas, jo sastrādāties ikdienā tiešsaistē un netiekoties ir ārkārtīgi sarežģīti – gan emocionāli, gan virzot darbus uz priekšu. Protams, ir notikušas izmaiņas komandu sastāvā – kāds ir pagājis nost, kāds savukārt ir pienācis klāt. Bet mēs redzam to, ka neviens faktiski nav atmetis gluži ar roku un padevies. Visi tomēr ir mēģinājuši virzīties uz priekšu."
Šajā mācību gadā klātienes tirdziņus aizstāj interneta e-katalogs, kurā skolēni savu produkciju atrāda un pārdod klientiem. Daudziem jauniešu uzņēmumiem e-komercija ļāvusi palielināt pārdošanas apjomus.
„Junior Achievement Latvia” vadītājs stāsta, ka e-komerciju plāno turpināt arī pēc pandēmijas paralēli klātienes tirdziņiem, jo tie jaunajiem uzņēmējiem ir ļoti nepieciešami.
Divpadsmitās klases skolnieks Rihards Ozoliņš ar skolas biedriem gatavo dizaina naudasmakus no koka. Uzņēmums produkciju reklamē un pārdod sociālajos tīklos, tāpēc pandēmija pārdošanā korekcijas nav ieviesusi. Taču manāmi ir sarežģījumi produkcijas izgatavošanā. Viņš atzīst: "Ražošana kļuva sarežģītāka, jo attālināti maku uzražot nevar. Tāpat kādam ir jādodas uz darbnīcu, un kādam tas ar lāzergrebētāju jāizgriež. Kādam tas ir jāsaliek kopā, jāapstrādā. Tas ir apgrūtinājums."
Jānis Krievāns stāsta, ka pandēmijas laikā jauniešu domāšana kļuvusi vēl radošāka: "Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad mēs redzam inovatīvākas, tehnoloģiskākas idejas, jo viņi noteikti saprot, ka ražot, ko viegli pārdodamu, kas nes peļņu, šajā gadā to varēja varbūt atlikt. Skolēni saprata, ka viņiem šis gads ir pietiekami labs, lai ieguldītu mācību uzņēmumā, kurš peļņu uzreiz nenes, bet kurš prasa vairāk darba."
Viens no piemēriem ir skolēnu mācību uzņēmums „SensDrums”. Tajā Ventspils 2. vidusskolas skolniece Helēna Reizniece kopā ar klasesbiedreni gatavo elektrisko bungu prototipu. Viņa stāsta, ka ārkārtas situācija būtiski sarežģījusi prototipa izstrādi: "Diezgan daudz izaicinājumu, piemēram, kā lodēt savā istabā komponentus kopā. Grūtākais laikam tiešām ir tas, ka tādas praktiskas lietas, kas saistītas ar elektronikas komponentēm, ka mēs to nevaram izdarīt pasniedzēju klātbūtnē. Un "zoomā" ir diezgan sarežģīti."
Meitene stāsta, ka tieši grūtības un sarežģījumi vēl vairāk motivē darboties.
