Limbažu novada ģimnāzijas skolēni ir vieni no tiem, kuri pirmie uz savas ādas izbaudīs to, ko nozīmē kompetenču pieejā balstīts izglītības saturs, jo ģimnāzija ir viena no aptuveni 100 pilotskolām, kas jauno projektu testē. Un šīs skolas direktore un skolotāji ir arī to vidū, kas visai aktīvi piedalās projekta sabiedriskajā apspriešanā.
Limbažu novada ģimnāzijas direktore Gunta Lāce piedāvājumu kopā ar saviem skolotājiem izpētījusi ļoti rūpīgi un par tur atrasto kopumā ir gandarīta.
Pārmaiņu plāna centrālais uzsvars ir nevis uz lielām saturiskām izmaiņām, bet gan to – kā mācīt. Un, proti, panākt, lai skolēni pie risinājuma nonāk pašu spēkiem, nevis tiek baroti ar gatavām receptēm. Šīs ģimnāzijas skolotāju galvenais lūgums ir saņemt konkrētus piemērus, kā šādu pieeju vislabāk īstenot.
"Piemēram, tāda lieta, kas it kā galīgi nav jauna, par to, kur tad tieši reālajā dzīvē izmanto matemātikas vai ķīmijas lietas. Un skolotāji patiesi šobrīd lūdz, lai viņiem iedod konkrētus paraudziņus, konkrētas lietas, ko viņi var izmantot stundās. Viņi grib starta komplektu," stāsta Lāce.
Šādi "starta komplekti" būs, sola projekta "Skola 2030" īstenotāji. Taču – tie vairāk būs vērsti uz pašiem skolēniem, nevis skolotājiem.
"Piemēram, matemātikas kabinetos daudz kas parādīsies uz sienām, kas parāda skolēnam domāšanas gaitu, temata galveno ideju vizualizāciju un tamlīdzīgi. Bet tie palīgmateriāli nenoklās visu lauku. Viņi vairāk būs kā paraugi – piemēram, kāds temats tiks līdz pēdējai vīlītei izplānots un parādīts un arī no vērtēšanas, satura pasniegšanas viedokļa. Bet tas pārnesums uz citiem tematiem būs jāveic skolotājam," skaidro projekta "Skola 2030" matemātikas jomas vadītājs Jānis Vilciņš.
Seminārā, kurā par jauno saturu stāsta pašvaldību izglītības speciālistiem, piedalās arī Priekules novada domes pārstāve Agrita Purviņa, kura savulaik bijusi skolas direktore. Viņa saskata, ka jaunais standarts paredz lietas, ko labākie darījuši jau gadiem.
"Šajā projektā labāk spēj iekļauties tās skolas, kurām jau ir vēsturiska pieredze mainīties. Tie, kuri ir saskatījuši kaut kādas projektu iespējas, kritiskās domāšanas kursus ir izgājuši. Un tagad tas nāk iekšā jau obligātajā izglītībā," spriež Purviņa.
Šī virzība ir apsveicama. Taču neskaidrās lietas un jautājumus Priekules novada skolotāji, sanākot kopā, formulēs janvāra sākumā.
Tas ir laiks, kad projekta vadība sagaida lielāko komentāru un jautājumu pieplūdumu, jo pirmie sabiedriskās apspriešanas mēneši pagājuši, iepazīstot pašu piedāvājumu.
Tā autori atzīst – tajā noteikti ir nepilnības.
"Deviņu mēnešu laikā mēs esam veidojuši saturu 16 skolēnu mācību gadiem visos priekšmetos. Līdz ar to noteikti nav bijis pietiekami laika, lai mēs tiešām pamatīgi varētu teikt, ka tas darbs ir izdarīts līdz galam, paspēts saskaņot visas jomas un priekšmetus. Un tas arī ir tas, kas turpināsies. Tā ir mūsu atbildība līdz brīdim, kad skolām jāsāk ieviest, kad mēs šo saskaņošanas darbu būtu veikuši," teica projekta "Skola 2030" Mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.
Tāpēc projekta īstenotāji gaida daudz konstruktīvu komentāru un jautājumu ne tikai no izglītības speciālistiem, bet arī vecākiem, skolēniem un plašākas sabiedrības. Sabiedriskā apspriešana turpināsies līdz 1.februārim.
