Augusta nogales lietavu izraisīto plūdu dēļ cietuši gan Latgales lauksaimnieki, gan pašvaldību īpašumi, un ceļu infrastruktūra, gan vietējo iedzīvotāju īpašums. Zaudējumi sasniedz vairākus miljonus eiro.
Lauksaimniekiem izmaksājamo kompensāciju apmērs vēl tiek skaidrots, bet plūdos cietušo pašvaldības īpašumu apzināšana jau beigusies, un atklājies, ka finansējums nepieciešams ne tikai izpostīto ceļu un ielu sakārtošanai.
“Šeit arī ūdens bija. Kokapstrādes klasē pacēlusies visa grīda. Sākumā tā bija pilnīgi viļņota, tagad jau nedaudz apžuva. Te nevar staigāt, kur nu vēl ļaut strādāt bērniem. Pa tādu grīdu tas ir ļoti bīstami, var pakrists uz ēveles,” lietus laikā applūdušās pagrabtelpas, kur atrodas mācību klases, Latvijas Radio izrādīja J.Soikāna Ludzas mākslas skolas direktora vietnieks saimniecības darbā Vjačeslavs Fomins.
Skolā, kuru apmeklē 200 audzēkņi, trīs pagrabstāvā izvietotās telpas šobrīd ir slēgtas.
“Mums tika appludinātas divas klases, kas paredzētas keramikai un veidošanai, arī kokapstrādes klase. Tur grīda ir sapostīta un tur nevar uzturēties. Pamatīgi applūda arī vēl divas telpas – izstāžu zāle un katlumāja, kur ūdens līmenis sasniedz pat apkures katlus,” stāstīja Fomins.
Tagad, vairāk nekā mēnesi pēc lietavām, skolas kolektīvs ar mitrumu cīnās saviem spēkiem – gaisa mitruma mazināšanai speciāls kondicionieris katru nakti no vienas telpas savāc spaini ūdens. Mākslas skolas izstāžu zālē joprojām no rītiem ūdens līmenis sasniedz aptuveni 15 centimetrus.
Lietavu izraisītie postījumi ir arī vairākās Rēzeknes skolās un Rugāju novadā.
Stiprajās lietavās postījumi nodarīti arī Latgales Kultūrvēstures muzeja ēkai Rēzeknē, kur pārmērīga mitruma dēļ ūdens sūcās caur ēkas sienām, apdraudot muzeja krājumu glabātuves.
“Jumtu notekas nespēja savākt visu ūdeni, un tas gāzās pāri, gāja pa sienām, un ūdens daudzums krājās pie pamatiem un sūcās cauri. Cieta pagrabstāvs, divas vai trīs krājuma glabātavu telpas, caur sienām sūcās mitrums, bet, tā kā glabātuvēs mēs kontrolējam mitruma režīmu, tad mēs to savlaicīgi pamanījām, un priekšmeti par laimi šajā gadījumā nav cietuši. Jāsaremontē un jāpārkrāso bojātās sienas. Kopumā tie ir apmēram 80 kvadrātmetri,” stāstīja muzeja direktore Anastasija Strauta.
Taču plūdos un lietavās cietuši arī iedzīvotāju īpašumi, kas applūda, un mājokļiem tika nodarīti ievērojami bojājumi.
“Man garāžā bija ūdens. Garāžā, malkas šķūnī, pirtī. Man viss applūda. Piecas dienas ūdens stāvēja, mitrums cēlās uz augšu, un tagad viss pelē,” stāstīja kārsaviete Veronika, kas arī ir vērsusies pašvaldībā pēc kompensācijas.
Kārsavas novada pašvaldība kompensācijās iedzīvotājiem jau ir izmaksājusi 3,5 tūkstošus eiro. Mazākais pabalsts ir 200 eiro, lielākais – 400 eiro. Pabalsta apmērs pašvaldībās atšķiras.
Savukārt valdība pieņēmusi lēmumu segt 50% no pabalstiem, ko pašvaldības izmaksās plūdos cietušo mājsaimniecību īpašniekiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija finansējuma pieprasījumu privātpersonu īpašumu atjaunošanai pēc plūdiem saņēmusi tikai no trīs Latgales pašvaldībām - Ludzas un Kārsavas novada un Rēzeknes pilsētas. Ludzas novadā pieteikti 7, Rēzeknes pilsētā – 26, bet Kārsavas novadā – 15 privātmāju īpašumi, kas cietuši plūdos.
“Pēc pieteikumu skaita varam izdarīt secinājumu, ka plūdos iedzīvotāji nav tik daudz cietuši kā pašvaldību infrastruktūra. Pašlaik pašvaldību iesniegtā informācija tiek detalizēti izvērtēta un aptuvenā summa, ko plānots izmaksāt no valsts budžeta programmas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai kompensētu šos 50% no pašvaldības pabalstiem, ko ir izmaksājusi pašvaldība iedzīvotājiem pašlaik ir apmēram 9 134 eiro,” pastāstīja ministrijas Pašvaldību attīstības nodaļas vadītāja Dzintra Muzikante.
Savukārt pašvaldību infrastruktūras objektu atjaunošanai pēc plūdiem ministrija saņēmusi finansējuma pieprasījumus gandrīz trīs miljonu eiro apmērā. Kopumā finansiālu atbalstu pieprasījušas 22 pašvaldības.
