Sadaļas Sadaļas

Dienas notikumu apskats

Pāvests Francisks noslēdz četru dienu vizīti Baltijas valstīs

Dienas notikumu apskats

Dienesti: Cīņai ar meža ugunsgrēkiem nepieciešama tehnika un labāka sadarbība

Visticamāk, jau nākamo Valsts prezidentu deputāti vēlēs atklāti

Komisija virza galīgajam lasījumam ieceri par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 26.septembrī, pabeigusi darbu pie Satversmes grozījumiem, kas paredz turpmāk Valsts prezidentu ievēlēt atklātā balsojumā. Valsts pamatlikuma grozījumus Saeimas plenārsēdē plānots apstiprināt nākamnedēļ,  4.oktobrī.

Šoreiz komisijas sēdē diskusiju par Satversmes grozījumiem, kas paredz atklātu balsojumu par prezidenta ievēlēšanu, pēc būtības nebija. Nebija arī neviena priekšlikuma tieši par to, kā tiek ievēlēts Valsts prezidents.

Komisija nolēma, ka grozījumi stāsies spēkā nākamā gada janvārī, un, ja tos atbalstīs arī Saeima, jau nākamo prezidentu varētu ievēlēt atklāti.

Pašlaik Satversmē ir noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā.

Valsts konstitūcija nosaka, ka Saeima Satversmi var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Pēc grozījumu apstiprināšanas Saeimas Juridiskā komisija vēl plāno izstrādāt attiecīgas izmaiņas arī likumā, kas noteic Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību.

„Mēs kā atbildīgā komisija tad arī varētu visos lasījumos izskatīt nepieciešamos grozījumus un tos neatstāt nākamajai Saeimai,” trešdien notikušajā komisijas sēdē teica tās priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”).

Savukārt pamatlikuma grozījumi, kas paredz ieviest tautas vēlēta prezidenta institūciju tiks atstāti mantojumā nākamajai Saeimai, kas tiks ievēlēta 6. oktobrī.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš trešdien norādīja, ka “iespējams, šī kārtība, ja viņa tiktu pieņemta, būtu attiecināma nevis uz nākamajām, bet gan uz aiznākamajām prezidenta vēlēšanām”.

Pašreizējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pilnvaru termiņš beigsies nākamvasar.  

KONTEKSTS:

Satversmē noteikto Valsts prezidenta ievēlēšanas modeli un pilnvaru apjomu vairākkārt mēģināja pārskatīt gan pirmajā neatkarības laikā, gan pēc neatkarības atjaunošanas, nosakot, ka Valsts prezidentu ievēl tauta, nevis Saeima.    

Septembra sākumā Saeimas Juridiskā komisija deputātu kvoruma dēļ nevirzīja uz priekšu Satversmes grozījumus par atklātām prezidenta vēlēšanām, jo uz sēdi bija ieradušies tikai četri no 10 deputātiem. Vēlāk komisija tomēr grozījumus atbalstīja.

Bet Saeimā tika iesniegti arī Satversmes grozījumi par tautas vēlētu prezidentu. Tos sagatavojis deputāts Valdis Kalnozols (ZZS), kurš noliedz, ka nācis klajā ar šādu iniciatīvu, lai nepieļautu grozījumu pieņemšanu par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā. Latvijas Televīzijas veiktajā politiķu aptaujā pret šo ieceri stingri iebilst vien “Vienotība”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt