„Mēs ļoti daudz runājam par reformām, gan Eiropas Komisijā (EK), gan šeit pat uz vietas. Mums bieži vien jūk viss kopā”, komisiju kopsēdē finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka šobrīd paralēli norisinās trīs reformu procesi.
Viena reforma saistās ar sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanu, kuras pasākumu daļējai ieviešanai EK piešķīrusi ļāvusi izmantot lielāku budžeta deficītu ieviešanai. Taču ministrijai ir jāveic strukturālas reformas ar pozitīvu ilgtermiņa ietekmi.
„Rādītājs, ko mēs esam piedāvājuši EK, ko mēs varam sasaistīt ar izaugsmi ir Latvijas iedzīvotāju priekšlaicīgu nāves gadījumu samazinājums,” norādīja Reizniece-Ozola.
Finanšu ministre pārstāsta, ka, piemēram šogad veselības nozare uz valsts budžeta deficīta palielināšanas rēķina ieguvusi 34 miljonus eiro. Nauda šogad novirza rindu mazināšanai pie speciālistiem un uz izmeklējumiem, vēža diagnostikai un ārstēšanai, reformām valsts kompensējamo zāļu nodrošināšanai. Nākamgad plānoti vēl 110 miljoni, aiznākamgad – 146 miljoni eiro.
Tomēr šī nauda plānota tikai uz trim gadiem un ne visas problēmas ar to var risināt, atzīst veselības ministre Anda Čakša.
„Atkāpes ietvarā mēs nevaram izmainīt atalgojumu, nevar izmainīt ilgtspēlējošas lietas. Mēs varam izmainīt, piemēram, pieejamību: piemēram, onkoloģijas sfērā sakārtot zaļo koridoru (..),” norāda Čakša.
Savukārt Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja vietnieks Ingars Eriņš norādīja, ka daudzas no Veselības ministrijas iecerētajām aktivitātēm nevar gluži nosaukt par reformu, tām izdevumi ir sedzami no pamatbudžeta.
„Otrs lieta, ka ir pasākumi, kurus mēģina nosaukt par reformu, un vienkārši uzdzīt deficītu. Tas ir skaidrs, ka katrs deficīts ir parāda palielināšana, ko vajadzēs atmaksāt nākamajām paaudzēm,” pauž Eriņš. “Ierosinājumi ir saprotami, skaidri. Gribētos tās aktivitātes beidzot redzēt, ko ministre solīja jaunnedēļ prezentēt. Tās ir ļoti saprotamas un vajadzīgas, ir jāatrod vieta budžetā, bet nevis tagad mēģināt atrast veidu, kā pierādīt EK, lai tā mums ļauj vieglprātīgi aizņemties uz nākamo paaudžu rēķina,” stāsta Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja vietnieks.
Otra reforma skar ilgtermiņa finansēšanu. Veselības ministre atzīst, ka nauda mediķu atalgojuma celšanai jārod pamatbudžetā, un risinājums tam varētu būt nodokļu politikas ietvarā.
Kur rast naudu – Finanšu ministrija rosina sasaistīt veselības finansējumu ar nodokļu nomaksu, proti, sociālajām iemaksām. Čakša atbalsta sasaisti, taču uzskata, ka tomēr ir jābūt vienotam pakalpojumu grozam visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no nodokļu nomaksas.
“To ir pierādījusi visa Eiropa – pat tie, kas gribēja sadalīt šo grozu, atgriezās pie vienota pakalpojumu groza. Izmaksas, kas rodas, nesniedzot kādai grupai veselības aprūpi, vēlāk aug ģeometriskā progresijā,” norāda Čakša.
Trešā reforma ir veselības aprūpes sistēmas reforma, kas vērsta uz efektivitāti un ir „iekšējās saimniecības sakārtošana".
Te iecerēti vairāki virzieni, to vidū arī iestāžu reorganizācija. Pagaidām veselības ministre par šo tematu daudz neizsakās, reformas plāna dokumenti būs pieejami nākamnedēļ.
Pašlaik veselības aprūpei tiek tērēti 9,6% no valsts budžeta, bet nākotnes mērķis ir šo skaitli palielināt līdz 12%.
Ziņots, ka, izmantojot budžeta deficīta atkāpi jeb tiesības veidot lielāku budžeta deficītu, Veselības ministrija cer turpmākajos divos gados nozarei iegūt teju trešdaļmiljardu lielu papildfinansējumu. EK šādu deficīta palielinājumu pieļāvusi jau šogad un būtu gatava pieļaut arī turpmākos divus gadus, taču ar nosacījumu, ka nauda jāiegulda strukturālās reformās.
