Deputāti vienojušies par kompromisu, kas paredz kriminālatbildību žurnālistiem, ja tie izpaudīs sensitīvus datus vai pavairos tiesas materiālus.
Deputāts Andrejs Judins ("Vienotība"), kurš bija vienas no grozījumu versijām autors, pastāstīja, ka žurnālistiem būs iespēja "izlasīt tiesas materiālus, tos sagremot un iepazīstināt sabiedrību". Žurnālisti varēs informēt sabiedrību par sabiedriskās nozīmes informāciju - ne tādu, kas varētu būt interesanta sabiedrībai, bet tādu, kas ir nozīmīga.
Piemēram, ja kāda persona būs apsūdzēta izvarošanā un korupcijā, tad žurnālisti varēs pieprasīt materiālus par apsūdzību, kas saistīta ar korupciju.
Deputāti vienojušies arī par sodu žurnālistiem, ja viņi izpaudīs sensitīvus datus vai kopēs lietas materiālus - sākotnēji bija paredzēts cietumsods uz gadu, bet tagad tiek runāts par īslaicīgu brīvības atņemšanu, naudas sodu.
Likumprojekts paredz, ka žurnālisti ar motivētu lūgumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ja tas nepieciešams sabiedrības informēšanas nolūkā, varēs vērsties iestādē, kura pieņēmusi nolēmumu, ar kuru kriminālprocess pabeigts, informēja parlamentā. Pašlaik tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ir ierobežotam personu lokam - prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbiniekiem, personām, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, kā arī personām, kuras veic zinātnisko darbību.
Likumprojektā ir noteikti arī gadījumi, kuros piekļuvi krimināllietas materiāliem žurnālistiem atteiks. Paredzēts, ka ar materiāliem nevarēs iepazīties, ja lūgumā norādītā mērķa sasniegšana būs iespējama, iepazīstoties ar kriminālprocesā pieņemto gala lēmumu vai ja kriminālprocess ir pabeigts uz personu reabilitējoša pamata.
Tāpat iepazīties nevarēs ar to krimināllietu materiāliem, kuras ir skatītas slēgtā tiesas sēdē, kuru kriminālprocess ir sākts par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī gadījumos, ja ir nepieciešams aizsargāt valsts vai adopcijas noslēpumu vai procesā ir iesaistīts nepilngadīgais vai persona, kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu vai kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība.
Lēmumu par atļauju vai atteikumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem pieņems 30 dienu laikā, paredz likumprojekts.
Ar likuma grozījumiem plānots noteikt, ka, atļaujot iepazīties ar krimināllietas materiāliem, žurnālistu rakstveidā brīdinās par aizliegumu izgatavot krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus vai pavairot tos citādā veidā, nodot trešo personu rīcībā vai citādi izplatīt nepublicējamu informāciju, kā arī par atbildību par šī aizlieguma pārkāpšanu. Žurnālistiem varēs ļaut nokopēt atsevišķus krimināllietas materiālus, ja tie nesaturēs īpašu kategoriju personas datus, profesionālo noslēpumu, komercnoslēpumu vai jebkādu citu ar personu pamattiesību aizsardzību saistītu informāciju.
Paredzēts, ka grozījumi attieksies tikai uz tiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kuri ir reģistrējuši savu darbību likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" noteiktajā kārtībā un kuri pirms iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem ir brīdināti par aizliegumu izpaust krimināllietas saturu.
Judins norādīja, ka grozījumus varētu pieņemt vēl pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Tie gan vēl jāizsludina Valsts prezidentam.
KONTEKSTS:
Diskusija par grozījumiem, kas ļautu žurnālistiem iepazīties arī ar izbeigtu krimināllietu materiāliem, notiek jau ilgi. Sākotnēji Saeimas Juridiskā komisija noraidīja iepriekš minētos Kriminālprocesa likuma grozījumus, bet jautājums atgriezās deputātu dienaskārtībā.
