Komisijas lēmums paredz, ka veicot ATR, Ventspils, Ventspils novads, Jelgava un Jelgavas novads katra būs atsevišķa pašvaldība.
Jaunveidojamajā Jelgavas novadā būs iekļauts arī pašreizējais Ozolnieku novads.
Savukārt sākotnējais piedāvājums bija paredzējis veidot Ventspils novadu, tajā iekļaujot arī Ventspili, un veidot Jelgavas novadu, tajā iekļaujot arī Jelgavu.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), diskusijās secināts, ka Jelgava un Ventspils jāsaglabā kā atsevišķas administratīvās teritorijas, vienlaikus nosakot stingrus sadarbības mehānismus attiecīgi vai nu ar Ventspils novadu vai jaunveidojamo Jelgavas novadu.
Līdz ar to pašlaik paredzēta 42 pašvaldību veidošanu pēc ATR veikšanas esošo 119 pašvaldību vietā.
Komisija šodien atbalstīja arī vairākus citus ar ATR saistītus jautājumus. Deputāti akceptēja Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu, kas paredz valdībai līdz 31.decembrim iesniegt Saeimā likumprojektu par vietējo kopienu tiesībām ievēlēt savus pārstāvjus ar kompetenci vietējās nozīmes jautājumos.
Tāpat komisija atbalstīja Ulbrokas novada pārdēvēšanu par Ropažu novadu.
Pašlaik komisija ir izskatījusi apmēram trešdaļu no likumprojektam galīgajā lasījumā iesniegtajiem priekšlikumiem.
KONTEKSTS:
Saeima pēc piecu dienu darba, opozīcijai un pozīcijai vienojoties par priekšlikumu atsaukšanu saistībā ar “Covid-19” izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, otrajā lasījuma atbalstīja novadu reformu, saskaņā ar kuru nākotnē Latvijā būs 40 pašvaldības – piecas lielās pilsētas un 35 novadi. Latvijā saistībā ar reformu notika plaši protesti. Par reformu vēl jābalso trešajā, galīgajā lasījumā.
