Vēl ģībšanu varēja izraisīt tas, ka ģenerālmēģinājuma laikā ir bijusi strauja temperatūras maiņa.
Komisijas pamatuzdevums bija izvērtēt aizvadīto Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu, kurā paģība liels skaits bērnu un 17 sliktās pašsajūtas dēļ nonāca slimnīcā. Versijas bija dažādas – nekvalitatīva pārtika, saindēšanās, skābekļa kabatas un citi. Komisija secinājusi – notikušā pamatā bijis vairāku apstākļu kopums.
“Viens no galvenajiem ir tas, ka nav ievērots dienas režīms un ir veidojies skolēnu nogurums. Nav ievērots arī ēdināšanas jeb uztura režīms, kas vairāk liecina, ka siltās pusdienas tiek aizstātas ar tā sauktajām sausajām pakām,” pastāstīja Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas komisijas vadītāja Evija Papule.
Tāpat secinājumos atzīts, ka bērni uz estrādes bija pārlieku saspiesti, kas, sākoties ģībšanai, radījis apkārtējos panikas lēkmes. Vērtēt, kuras amatpersonas atbildīgas par organizatoriskajiem pārkāpumiem neesot bijis šīs komisijas kompetencē, tāpēc līdz uzvārdiem nav nonākts.
Taču ģībšanas iemeslu sarakstā ir arī citi apstākļi – bērni par maz dzēruši ūdeni, todien bijušas straujas temperatūras maiņas. Lai novērstu šādas nelaimes nākamajos svētkos, izstrādāts ieteikumu saraksts – gan par ēdināšanu, gan transportu, pareizu dienas režīmu un citiem jautājumiem. Tāpat tiks izvērtēts un skaidri noteikts, cik skolēnu vienlaikus drīkst atrasties uz Mežaparka estrādes. Par skolēnu drošību un veselību pasākumos rūpēsies arī galvenais ārsts un operatīvās vadības grupa.
Ja netiks atjaunota Mežaparka estrāde, tad nākamreiz tajā vienlaikus varēs uzstāties mazāks skaits bērnu. IZM ir vairākas idejas nākamajiem svētkiem, atzina ministrijas IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule.
"Viens no mūsu priekšlikumiem ir iekļaut organizatoru sarakstā, mēs to dēvējam par galveno ārstu. Tātad ir cilvēks, kurš uzreiz var pieņemt profesionālu lēmumu par situācijām, kas ir saistītas ar bērnu veselību. Bet otrs mūsu būtiskais priekšlikums ir izveidot dziesmu svētku laikā operatīvās vadības grupu, kas arī apvieno visus dienestus, tajā skaitā, ja uzrodas neparedzama vai praksē nebijusi situācija skolēniem. Šī operatīvā vadības grupa arī būtu tā, kas nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanu līdzīgās situācijās, un tas ir galvenais organizatoriskais priekšlikums šobrīd," teica Papule.
“Ir nepieciešama kaut kāda speciālistu grupa, kas varētu operatīvi pieņemt lēmumus – tai skaitā pat pārtraukt mēģinājumu, koncertu vai kaut kādas citas organizatoriskas darbības saistībā ar Dziesmusvētku norises procesu,” norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.
Jau vēstīts, ka 11. jūlija vakarā XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā medicīniskā palīdzība sniegta desmitiem bērnu, 17 nogādāti slimnīcā. Tas tiek skaidrots ar neierasto slodzi un nedēļas laikā sakrāto nogurumu.
Mēģinājums tika pārtraukts un pēc dažām stundām paziņots, ka 12.jūlijā plānotais svētku gājiens atcelts. Savukārt agrā 12.jūlija rītā tika ziņots, ka svētku dalībniekiem netiks liegts doties gājienā pēc pašu iniciatīvas un visi iecerētie satiksmes ierobežojumi paliek spēkā. Šāda situācija daļai dalībnieku radīja neskaidrības un sūdzības par informācijas trūkumu.
Izglītības ministre Mārīte Seile pieļāva iespēju atkāpties no amata, bet pēc tikšanās ar premjerministri Laimdotu Straujumu ("Vienotība") paziņoja, ka paliks amatā.
