Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība) paskaidroja, ka šāda vienošanās atbalstīt nozīmē, ka deputāti ir apņēmušies piedalīties 8.maija pasākumos un aicināt arī citus to darīt, cenšoties 8.maiju iedzīvināt kā visas puses vienojošu Otrajā pasaules karā kritušo karavīru piemiņas dienu.
„Uzskatu, ka ir ļoti svarīgi atbalstīt šo Valsts prezidenta iniciatīvu, lai turpmāk 8.maijs ne tikai kalendārā būtu ierakstīts kā Otrajā pasaules karā kritušo piemiņas diena, bet arī sabiedrībā iedzīvināta piemiņas diena. Aicinu ar personīgo iniciatīvu un piemēru to apliecināt politiķus, žurnālistus, garīgos līderus un sabiedriskās organizācijas. Ir jāpiedalās pašam un jāaicina arī citi,” sēdē uzsvēris Latkovskis.
Komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka pašlaik šī diena ir kaut kas līdzīgs „ātri aizbrauca, ātri nolika ziedus un prom”, bet tā būtu jāiedzīvina sabiedrībā kā kolektīvā piemiņas diena, kas palīdzētu novērst dažādu karā iesaistīto pušu savstarpējos konfliktus, kas ir vērojami Latvijā.
Lielākoties krievvalodīgie Otrā pasaules kara beigas ik gadu gan izvēlas svinēt 9.maijā Rīgā pie Uzvaras pieminekļa, kas tradicionāli izraisa nacionāli noskaņoto sašutumu par okupantu godināšanu.
Iepriekš jau ziņots, ka vēstījumā pirms Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienas Valsts prezidents norādījis, ka karš nesaudzēja nevienu valsti, kas atradās frontes ceļā vai kaut netieši bija iesaistīta karā, un daļa tajā tika ierauti pret savu gribu, daļa gāja brīvprātīgi.
Bērziņš pauda uzskatu, ka Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienai ir jākļūst par dienu, kas vieno, nevis šķeļ, un tāpēc aicināja abās pusēs Otrajā pasaules karā karojušos un visus, kuriem ir dārga kritušo piemiņa, 8.maijā pulcēties uz klusuma brīdi pie mūžīgās uguns Rīgas Brāļu kapos
Valsts prezidents Bērziņš, stājoties amatā, par vienu no savām prioritātiem noteica dažādās frontēs Otrajā pasaules karā cīnījušos karavīru samierināšanu.
Saeimā pašreiz top jauns likums „Par Otrajā pasaules karā mobilizēto personu statusu”, lai veicinātu vienlīdzīgu attieksmi pret abās frontes pusēs Otrā pasaules kara laikā karojušajiem. Likuma mērķis ir atbalstīt tos veterānus, kuri tika prettiesiski mobilizēti karojošo valstu militārajos formējumos.
