Ārvalstu adopcijas procesam trūkst uzraudzības, un ierēdņiem nākas paļauties uz papīriem, ko sagatavo aģentūras, kas organizē un kārto bērnu nonākšanu ārzemnieku ģimenēs.
Lielākā daļa Latvijas adoptēto bērnu un pēdējo divu gadu laikā pilnīgi visi uz ārvalstīm adoptētie nepilngadīgie devušies uz Amerikas Savienotajām Valstīm – vienīgo valsti pasaulē, kas nav pieņēmusi ANO bērnu tiesību konvenciju.
Pērn uz Amerikas Savienotajām Valstīm adoptēti 42 Latvijas bērni.
Saeimas atbildīgā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienojās aizliegt Latvijas bērnu adopciju uz ārvalstīm no šī gada 1. septembra. Uz tik ilgu laiku, kamēr valsts neizstrādās skaidru metodiku, kā noteikt, kādas ir bērna labākās intereses.
Plānots, ka tuvākajā Saeimas sēdē par šīm izmaiņām balsos arī parlamentā.
KONTEKSTS:
2018. gada oktobrī noteikti ierobežojumi, kas neļauj ārvalstu adoptētājiem adoptēt bērnus no audžuģimenēm, izņemot gadījumu, ja ārvalsts adoptētājs ir bērna radinieks. Vēlāk par jomu atbildīgā ministre atzina, ka ierobežojumu bērnu adopcijai uz ārzemēm ir iespējams apiet.
Labklājības ministrija iepriekš bija aplēsusi, ka puse bērnu, kuri nonāca adopcijā uz ārvalstīm, bija no audžuģimenēm, otra puse – no institūcijām. 2017. gadā uz ārvalstīm adoptēja 62 bērnus, 2018. gadā - aptuveni 40.
Tāpat pirms diviem gadiem Labklājības ministrija pasludināja, ka 2021. gadā durvis slēgs pēdējais aprūpes centrs Latvijā. Taču nu ministrijā atzīst, ka tuvākajā nākotnē vēl nevarēs teikt, ka neviens bērns nav aprūpes iestādē.
