Panorāma

Panorāma

Panorāma

Neskaidrības par datu regulas piemērošanu

Pārrēķina 1996. gada pensijas un ievieš atraitņa pabalstu

Komisija atbalsta 1996.gada pensiju pārrēķinu un atraitņa pabalsta ieviešanu

Saeimas Sociālo lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, atbalstīja 1996.gada pensiju pārrēķinu un atraitņa pabalstu ieviešanu.

ĪSUMĀ:

  • Atraitņa pabalstu no 1.janvāra plāno kā pusi no aizgājušā dzīvesbiedra pensijas 12 mēnešu garumā
  • No 1.jūlija grib pārrēķināt 1996.gadā pensijā devušos naudas summas, ņemot vērā tā gada algu
  • No 1.janvāra paredzēts palielināt apbedīšanas pabalstu, pievienojot tam piemaksu par darba stāžu
  • Tiek veikti grozījumi Speciālās pensijas likumā Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas neatkarību

Paredzēts, ka no 1.jūlija uz lielāku pensiju var cerēt tie, kuri pensijā devās 1996.gadā. Viņu pensiju pārrēķinās, ņemot vērā tā gada reālo algu, nevis vidējo, kā bija līdz šim. Savukārt ikvienam senioram, kura laulātais dosies mūžībā, no nākamā gada janvāra pienāksies atraitņa pabalsts - puse no dzīvesbiedra pensijas 12 mēnešu garumā.

Atraitņa pabalstu iepriekš bija piedāvājusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, Saeimai noraidot Latvijas Reģionu apvienības (LRA) ierosinājumu, kas neietvēra gada ierobežojumu pensijas daļas izmaksai.

Dāliju audzētāja Vera Timošenko šogad ar vīru būtu svinējusi zelta kāzas, bet jau piecus gadus pašu stādītās dālijas nes savam Vjačeslavam uz kapiem. Pirmais gads bez vīra bija ļoti smags. Ja būtu maksāts atraitņa pabalsts, tas būtu atspaids.

Timošenko atzīst, ka mājas solī un kurināmā sagādāšanā viņai palīdz dēls, bet ir ļoti grūti izdzīvot ar vienu pensiju:

"Mums māja! Tur vajag kurināmo sagādāt, zemi vajag apkopt, ļoti ļoti, grūti, labi, ka dēls ir..."

Slavena hokejista vectēvs ar  sievu ir kopā jau 60 gadus. Par jauno atraitņa pabalstu ir dzirdējis un uzsver, ka sen jau tādu vajadzēja.

"Par to jau sen vajadzēja runāt, tas tikai daudzās ārvalstīs ir. Tas ir atbalsts tam palikušajam," stāsta Miķelis Daugaviņš.

Komisijā izskatītie grozījumi, kas Saeimas sēdē tiks skatīti steidzamības kārtā, skars vairākas lietas, kas saistās ar senioriem un viņu došanos aizsaulē.

Pirmkārt, pēc labklājības ministra ierosinājuma pieaugs apbedīšanas pabalsts. Sākot ar nākošā gada 1.janvāri, apbedīšanas pabalstu veidos ne tikai pati mirušā pensija, bet arī piemaksa par darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Līdz šim bieži radinieki nesaprata, kādēļ pensija, dzīvam esot, bija lielāka, nekā bēru pabalsts, ko izmaksā pensionāram aizejot. Tas tagad novērsts.

Otrs jaunums ir atraitņa pabalsts. To gadu maksās palikušajam laulātajam, ja arī viņš ir pensijā. Par šo naudu varēs sakārtot sadzīvi, piemēram, nokārtot mantojumu vai samainīt dzīvesvietu uz mazāku. Vai atrisināt citas lietas.

"Lai sakārtotu šos jautājumus, 50% apmērā no aizgājēja pensijas 12 mēnešu periodā.

Tas ir 12 mēneši, nevis, kā daži saka – ja aizeju tai saulē jūnijā, tad līdz gada beigām? Nē, gadu!" stāsta komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība).

Tāpat tiek veikti grozījumi Speciālās pensijas likumā Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas neatkarību, un tiek pārrēķināta pensija tiem, kas pensijā devās 1996.gadā. Līdz šim viņu pensija tika rēķināta, ņemot vērā 1995.gada vidējo algu valstī, kas bija 85 lati. Visiem vienādi, lai gan bija cilvēki, kuru alga pirms pensionēšanās bija arī 200 latu vai vairāk.

"Diemžēl tā tas bija. Tāpēc ar 1.jūniju šīm personām, kas šodien tiek maksāti 1 eiro, viens gads, tagad būs 1,5 eiro par gadu.

Piemēram, ja uz šodienu bija darba stāžs 40 gadu un pensionārs saņem 40 eiro piemaksu, ar 1.jūliju būs 60 eiro klāt. Bet tikai tie tiem, kuri līdz 1996.gada 31.decembrim," skaidro Barča.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece skaidro, ka grozījumu īstenošanai būs nepieciešams papildu finansējums, bet to varēšot izdarīt ar esošo budžetu.

Vienīgie, kas iebilst, ir Finanšu ministrija, kas atgādina, ka valsts naudas makā ir iztrūkums. Ministrijas Budžeta departamenta direktore Taisa Trubačanorāda, ka, pēc pašreizējām prognozēm sagatavojot stabilitātēs programmu nākamajam gadam, fiskālā telpa ir negatīva, tāpēc šādas izmaiņas ar negatīvu ietekmi  jāskata budžeta sagatavošanas procesā.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķini liecina, ka piemaksu palielināšanai šajā gadā papildu nepieciešami 1,03 miljoni un 2019.gadā - 2,05 miljoni eiro, savukārt apbedīšanas pabalstu palielināšanai nākamgad varētu būt nepieciešami ap 1,8 miljoniem eiro, bet pārdzīvojušā laulātā pabalsta ieviešanai gadā - astoņi miljoni eiro.

Sociālo un darba lietu komisija lūgs Saeimu izmaiņas pensiju likumā iekļaut 26.aprīļa sēdes darba kārtībā, likumprojektu atzīt par steidzamu, kā arī divos lasījumos pieņemt galīgajā lasījumā.

KONTEKSTS:

Lēmumi seko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izvērtējumam par Latvijas pensiju sistēmu, kurā norādīts, ka nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā, tādējādi samazinot veco ļaužu nabadzību un pensiju nevienlīdzību.

OECD norādījusi, ka Latvijā ir vieni no zemākajiem kopējiem valsts izdevumiem veselības aprūpei un citiem sociālajiem pabalstiem OECD valstu vidū, proti, 2015.gadā vispārējās valdības izdevumu veidoja 37% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet OECD valstu vidējais rādītājs ir 44% no IKP. Latvijai OECD valstu vidū ir sestais zemākais rādītājs, vēl mazāki vispārējie valsts izdevumi ir tikai Meksikai, Īrijai, Korejai, Turcijai un Šveicei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti