Panorāma

Panorāma

Panorāma

Atkarīgajiem bērniem trūkst rehabilitācijas iespēju

Dalās pieredzē par kompetenču izglītības ieviešanu

Komeptenču izglītībā pirmie soļi sperti sekmīgi; tomēr satraukums palicis

Skolas, kas kompetenču izglītības pilotprojektā jau sākušas strādāt pēc jaunā satura, nonākušas atskaites punktā. Rezultāti lielākoties novērtēti atzinīgi. Tomēr kopumā tas nemazina satraukumu par gaidāmajām pārmaiņām, jo vispārēja kompetenču izglītības ieviešana sāksies jau septembrī, kad pēc jaunās sistēmas jāsāk strādāt visās pirmsskolās jeb bērnudārzos.

Smārdes pamatskolā lielai daļai skolēnu stundas joprojām notiek pa vecam. Tomēr ir skolēni, ar kuriem skolotāji strādā citādāk, jo šī skola ir viena no tām, kas piedalās pilotprojektā jauno metožu apgūšanai. Biezā mapē pamazām krājas labie piemēri, stundu apraksti, fotogrāfijas, ar ko dalīties gan savas skolas skolotāju vidū, gan ar citām skolām. Piemēru vidū arī pieredze pat to, kā apvienot, piemēram, ģeogrāfijas un angļu valodas stundas.

“Mēs strādājam abās valodās - latviešu un angļu valodā un otrā stundā mums pievienojās klāt arī ķīmijas skolotājs, jo mums gāja runa par ekoloģisko pēdu, tad viņš vēl pievienojās mums klāt, jo viņš turpinās to tēmu rītā ķīmijas stundā,” stāsta Smārdes pamatskolas skolotāja Iveta Čilipāne.

Viņa ir savas skolas koordinatore pilotprojektam; rūpējas, lai jaunās metodes tiktu izmantotas, lai skolotāji sadarbotos. Viņa atzīst – pāreja uz jauno sistēmu skolotājam nav tā vieglākā.

Sagatavošanās stundai prasa divreiz vairāk laika, un tā kā skolotājiem nereti jāgatavojas kopā, to vairs nevar darīt mājās – tās ir papildu stundas skolas sienās un lielāka slodze.

“Bet uz to ir jāiet! Es esmu 100% pārliecināta, ka tas jaunais būs ar rezultātiem. To var redzēt, kā strādā bērni: kādā ir viņu atdeve, kāda ir viņu vēlme, un mans lielākais gandarījums ir tas, ka bērni kļūst arvien atvērtāki,” norāda Čilipāne.

Projekta ieviešanas vadītāja Zane Oliņa atzīst - tieši skolotāju savstarpējā sadarbība un sastrādāšanās ir tā, kas vēl veicināma. Tikai 15% skolotāju atzinuši, ka viņi ikdienā plāno mācības kopā un tiekas, lai pārrunātu bērnu izaugsmi. Taču citās jomās veicas labāk.

“Mēs redzam, ka skolas ar bērniem šobrīd runā krietni vairāk, bērniem. Ir skaidrs, kas viņiem katrā stundā jāiemācās. Bērniem arī jautā, vai tas ir tas, ko viņi grib mācīties,” stāsta Oliņa.

Viņa norāda - pilotskolu pieredze arī ļaus saprast, kā, cik ātri tās vai citas lietas var ieviest  skolās kopumā. Daudz laika šajā ziņā gan vairs nav pirmsskolām, jo tām uz jaunajām metodēm jāsāk pāriet jau septembrī. Arī pirmsskolā pilotprojekta veidā jaunās metodes gan aprobētas un projekta ieviesēji norāda,  jau tagad ir pieejami video ar mācību norisi. “Arī tiekoties ar skolotājiem, viņi saka – jā, es paskatījos tikai šo video, un man viss kļuva skaidrs. Bet mēs palīdzēsim tiem skolotājiem, kas šobrīd vēl jūtas nedroši,” norāda “Skola 2030” pirmsskolas mācību satura vecākā eksperte Agrita Miesniece.

Skolās un bērnudārzos gan atzīst- nedroši liek justies ne tikai tas, kā turpmāk vadīt nodarbības, bet gan tas, vai un kādi būs metodiskie materiāli, mācību līdzekļi, kā atrisināt vides un organizatoriskos problēmjautājumus, kad mainīsies arī vecums, no kura bērns skaitīsies skolēns. Uz šiem jautājumiem atbildes vēl nezina arī Smārdē, kur skola un pirmsskola ir zem viena jumta un kura jaunajā sistēmā jau sāk iejusties. 

“Sešgadniekiem 35 minūtes stunda – tad jautājums, ja viņiem mācīs skolotājs arī, kas ir pārējās klasēs, kurš vēl stundu nebūs beidzis, kā mēs pārkārtosim šo režīmu?” retoriski jautā Smārdes pamatskolas un pirmsskolas “Ķipari” direktore Gunta Lāce. “Sešgadniekam vēl ir daudz jārotaļājas. Kā esošajās telpās to varēsim sakārtot? Arī ir vajadzīgi mācību līdzekļi – tajos ir jāiegulda naudiņa,” norāda Lāce.

Tomēr tur arī atzīst -  tas, ka sistēma ir jāmaina un ir pareizi arī tas, ka tieši pirmsskolas ir tās ka pirmās pāries uz kompetenču izglītību, esot pareizi.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti