Err.ee ziņo, ka plašai auditorijai komentētāji aizvien paliks anonīmi, turklāt varēs izmantot arī izdomātus vārdus. Savukārt viņu atstātos datus – vārdu un personas kodu – vajadzības gadījumā iekšējā sistēmā varēs uzzināt tikai galvenais redaktors, bet ne citi medija darbinieki vai lasītāji.
Kā skaidro ERR jauno mediju direktors Janus Lillenbergs, lietotāju identifikācija ļaus redakcijai nepieciešamības gadījumā sazināties ar komentētājiem, piemēram, lai noskaidrotu papildu informāciju.
Redakcija aizvien atstās savā rīcībā iespēju dzēst komentārus, kas ir aizskaroši, naidu kurinoši vai kuros ir reklāma, kā arī bloķēt lietotāju iespējas komentēt.
Izmaiņas gan neskars Err.ee angļu versiju, jo tās lietotāji pārsvarā ir ārzemēs.
Vēstīts, ka pērnā gada nogalē viens no lielākajiem Igaunijas portāliem «Postimees» paziņoja, ka atteiksies no anonīmajiem komentāriem.
2015.gada jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta pasludināja galīgo spriedumu lietā “"Delfi" pret Igauniju” par anonīmu lietotāju komentāriem tīmekļa vietnē. Saskaņā ar ECT spriedumu komentāri ir uzskatāmi par medija satura daļu, tādēļ atbildību par personas cieņas un goda aizskārumu tajos varēs prasīt arī no ziņu portāliem.
Pēc šī sprieduma ziņu portāli Latvijā nesteidza atteikties no ilgus gadus piekoptās prakses ļaut lietotājiem anonīmi paust viedokli par ziņu materiālos lasāmo. Gada sākumā publiskotais Rīgas Stradiņa universitātes pētījums liecināja, ka Latvijas interneta portālos aptuveni 20% līdz 25% komentāru ir izteikti naidīgi.
