Arhīvu dati rāda, ka Daugavā pie Daugavpils šī gada plūdi nav pat pēdējo simt gadu top desmitniekā.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs pirmdien veicis ūdens caurplūduma mērījumus un, lai arī aprēķini vēl varētu tikt precizēti, jo līdz ar applūdušajām palienēm precīzus mērījumus veikt ir sarežģīti, pirmdien caurplūdums bija aptuveni 3600 kubikmetru sekundē. Daudz. Bet fantāzija ir par vāju, lai iedomātos, kas Daugavpilī un tās tuvējos novados notika 1931. gadā gandrīz 7470 kubikmetru sekundē - divreiz vairāk nekā šobrīd!
Tik liels caurplūdums kā šogad gan nav bijis sen. Iepriekš tāds bija tikai pagājušā gadsimta 60tajos gados, taču pirms tam tik lieli pali bija ierasta parādība.
Grafiks: Dr. biol. Dāvis Gruberts, Daugavpils Universitāte
Toreiz apstākļi, kas radīja patiešām gadsimta plūdus bija krietni biedējošāki par aizvadīto ziemu. 1931.gadā Gaiziņkalnā bija biezākā sniega kārta kāda Latvijā jebkad fiksēta - 126 centimetru, augsne dziļi sasala, ledus biezums sasniedza 50-70 centimetru. Pavasaris iestājās vēlu - aprīļa vidū, sniega kušana un ūdenslīmeņa celšanās bija ļoti strauja. Augstākais ūdens līmenis un lielākais caurplūdums novērots pēc tam, kad ledus jau bija izgājis - 1. un 2. maijā.
Arī Jēkabpilī 1931. gadā bija lieli plūdi (attēlā), taču atšķirībā no Daugavpils apkaimes, Jēkabpilī lielākos plūdus rada ledus un vižņu sastrēgumi, tādēļ vēsturiski lielākie plūdi tur bija 80.to gadu sākumā.
Kā iepriekš vēstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, 1980./81. gada bija ziema, kad sala periodi mijās ar atkušņiem. Pirms Ziemassvētkiem vižņu un ledus sablīvējums izraisīja pirmos nelielos plūdus Jēkabpilī, pēc tam janvāra sākumā upe atkal aizsala, vižņi aizpildīja upi gandrīz līdz Līvāniem. Vietām vižņu slānis zem ledus bija 6 – 7 m biezs un aizņēma gandrīz visu upes šķērsprofilu, ūdenim atstājot tikai nelielas ejas. Ledus masu tilpums 21 km garajā posmā no Pļaviņām līdz Jēkabpilij sasniedza 22 miljonus kubikmetru, kas gandrīz divas reizes pārsniedza līdz tam novēroto maksimālo ledus tilpumu.
Augsts ūdens līmenis pieturējās visu ziemu un pavasara ledus iešanas laikā Jēkabpils piedzīvoja novērojumu periodā lielākos plūdus.
31. martā plkst. 23 ūdens līmenis pie Jēkabpils sasniedza atzīmi 83,52 metri virs jūras līmeņa, kas par 91 centimetru pārsniedza līdz tam vēsturisko 1931. gada maksimumu. Lielākā Jēkabpils daļa applūda.
Ogres plūdus gan visai droši var saukt par gadsimta plūdiem. Hidroloģisko novērojumu stacijā Ogre-Lielpeči, kur darbu sākusi 1926. gada 31. jūlijā, šogad fiksēja augstāko ūdens līmeni savā pastāvēšanā - 4,53 metrus virs stacijas nulles atzīmes.
