Uz Rīgas un Salaspils robežas, bērzu birzs ieskauta, skatam paveras “Kolotilovka”. Tās saimnieks ir ukrainis Nikolajs Kolotilo, un arī nosaukums esot radies no viņa uzvārda.
Pirms divdesmit gadiem šeit bijusi purvaina vieta, kur neviens neesot gribējis iekārtot mazdārziņus. Tā nu Nikolajs nolēmis šeit būvēt savu Latviju.
“Tāpēc, ka Latvija man ir kā paradīzes stūrītis. Es Latvijā pabeidzu celtniecības tehnikumu, nostrādāju 43 gadus celtniecības firmā no galdnieka līdz departamenta direktoram. Tā es uz pieciem hektāriem zemes izveidoju Latvijas kontūru no putna lidojuma. Uzbēru 80 000 kubikmetru zemes, pacēlu par 2 metriem un 30 centimetriem uz augšu,” stāsta saimnieks.
Gluži tāpat kā īstā Latvija, arī Nikolaja “mini Latvija” sadalīta reģionos. Katram paredzētas trīs 25 kvadrātmetru mājiņas, kas paceltas diezgan augstu gaisā. Trīs tāpēc, ka Brīvības piemineklī ir trīs zvaigznes.
Nikolaja Latvijā ir arī Trojas zirgs, un arī tam esot savs iemesls.
“Deviņdesmitajos gados bija referendums par atdalīšanos no Padomju Savienības, Tautas fronte toreiz solīja, ka pilsonība būs visiem. Es balsoju par atdalīšanos, bet šodien esmu bez pilsonības. Un otrs iemesls – tāpēc, ka deputāti pirms vēlēšanām sola zelta kalnus, bet pēc tam nepilda, tāpēc “mini Latvijā” ir Trojas zirgs, lai atgādinātu, ka visam, ko raksta uz žogiem un runā, nav jātic,” skaidro Nikolajs.
Miniatūrā Latvija top pārsvarā no materiāliem, kas kādam kļuvuši lieki, bet katrai instalācijai ir sava nozīme, uzbūvēts arī parlaments. Un kā jau visās viņa veidotajās instalācijās, arī šeit jaušama humora pieskaņa. Kāpnes augšpusē krietni šaurākas nekā apakšā, jo gribētāju nokļūt Saeimā ir desmitreiz vairāk nekā vietu.
Ideju ņiprajam pensionāram netrūkst. Tomēr savos gados ar divām rokām no pensijas uzbūvēt “mini Latviju” līdz galam un vienlaikus mēģināt būt arī gidam, diez vai izdošoties.
Tāpēc šobrīd viņu nomokot doma, kā vairāku gadu desmitu darbu atstāt nākamajām paaudzēm.
Apmeklētājs no Rīgas Jurijs sprieda, ka, piemēram, “Kultūras ministrija varētu paņemt savā paspārnē, adaptēt, pielikt apsardzi, ieviest nedaudz kārtību, lai nav tik stihiski, ārzemniekiem tas būtu interesanti”.
Tomēr pats interesantākais noteikti ir Nikolaja stāsts, kas, iemūžināts audio vai video, varētu kļūt par ceļvedi neparastajā objektā.
