Informācijas zīmes jau aizskalojis ūdens, nogāztas simboliskās priedes ar diviem stumbriem, kas auga pašā spicē, kur satiekas divas jūras. Nekurienē beidzas arī centrālā laipa. Daļa laipas posmu gan ik gadu nesezonā tika noņemti un vasarā pielikti atpakaļ, taču šogad daba sagādāja daudz vairāk darba.
"Mēs noņēmām tā, kā parasti. Jūra nāk klāt, mēs vēl vienu posmu noņemam, jūra nāk klāt, mēs vēl vienu posmu... Beigās bija tā, ka nācās arī tur, kur bija "Kolkasrags – Priežu taka", pat to norādi ņemt nost, jo savādāk tā būtu vienkārši iegāzusies jūrā," stāstīja SIA "Kolkasrags" vadītājs Jānis Dambītis.
Iespējams, tagad nāksies veidot kāpnes vai lēzenāku noeju, jo pirmo reizi Kolkas piekrastē izveidojies stāvkrasts, kas sasniedz pat divu metru augstumu. Tas liek uzmanīgiem būt arī tūristiem.
"Ja tu ej gar to pašu krastu, var būt moments, kad tas nobrūk. Tur tomēr ir diezgan augsts. It sevišķi, ja ir gados vecāki cilvēki – nevajadzētu iet līdz pašai stāvkrasta malai," norādīja Dambītis.
Talsinieki Juris un Indra šeit pēdējo reizi bijuši pirms dažiem gadiem, kad jūra bija atkāpusies un ar kājām varēja aiziet neierasti tālu. Šodien viss pilnīgi pretēji.
"Tāpēc arī braucam – tādos unikālākos gadījumos. Kolku jau vispār var apmeklēt tikai vai nu ļoti skaistā laikā vai ekstremālos apstākļos," atzina Kolkasraga apmeklētājs Juris no Talsiem.
"Nu, tagad briesmīgi ir – viss ir nopūsts nost, nolīdzināts. Raga nemaz vairs nav. Mēs tur gar tiem akmeņiem esam staigājuši, tagad tur ir ūdens,"
teica Kolkasraga apmeklētājs Egons Sakniņš no Vandzenes.
Ūdenī redzami vien senie bākas akmeņi, bet pati Kolkas raga spice ir vizuāli nobīdījusies.
"Tas raga sēklis ir ieskalots gandrīz puskilometru līča pusē iekšā. Tā raga spice ir izveidojusies tā, ka no vecās bākas drupām līča pusē neliela spicīte sāk veidoties. Nevar būt, ka raga nebūs. Tas būs, tikai mūžīgi mainīgs," uzskata Dambītis.
Kā sava veida Kolkasraga vizītkarte ir līča pusē kritušie koki, kas Kolkai ļauj iekļūt dabiskāko pludmaļu topu augšgalos.
Vairumam tūristu mežonīgums patīk, bet daļa iedzīvotāju sūdzas par nesakoptību. DAP skaidroja, ka kokiem ir jāpaliek, jo tie kalpo kā viļņlauži.
"Tātad samazina šo vēja triekto ūdens ātrumu, tādā veidā kaut cik pasargājot šo krastu no vēl intensīvākas noskalošanas," skaidroja DAP Kurzemes reģionālā administrācijas direktore Dace Sāmīte.
Sāmīte atzina, ka prognozes liecina – katrā vētrā Kolkas ragā varētu maksimāli noskalot par 15 līdz 20 metriem. Tieši tāpēc aizsargjosla ir 300 metri, lai ar laiku ūdenī nenonāktu arī ēkas.
