Pēdējo reizi Kolkas rags mērīts 2008. gadā, un toreiz secināts, ka no 14 hektāriem zaudēti trīs, kas tobrīd bija iespaidīgs zaudējums. Raga nepārtrauktās mainības dēļ vairākus gadus SIA "Kolkasrags" teritoriju nebija mērījis.
"Vienu brīdi bija tā, ka kādus piecus gadus tas nāca, protams, tuvāk, bet tā ļoti vienmērīgi un minimāli. Un šis bija atkal tas gads, kad bija tā iespaidīgi," sacīja SIA "Kolkasrags" direktors Jānis Dambītis.
Pēc pēdējām šīs ziemas vētrām Dambītim bija sajūta, ka atkal zaudēts vismaz hektārs. Šoreiz unikālo dabas objektu mērīja SIA "Ventspils mērnieks".
"Mērīšanai tiek izmantots stacionārs GPS uztvērējs, kas mērīs reālā laikā. Attiecīgi tiek izveidots jauns darbs. Tiek ierakstīts nosaukums, kur mēs atrodamies un ko mēs mēram. Tātad tā mums ir Kolka..." par procesu stāstīja sertificēts mērnieks Edgars Ūdris.
Process ilgst vien dažas stundas, un mērījums tiek veikts, ejot gar viļņu nograuztā krasta malu.
"Tā kā jūras krastā jau nav tik daudz koku palikuši, tad ir iespējams arī vienam pašam to nomērīt. Bet, ja būtu lielāks apaugums, tad, protams, ir citas metodes, un jāizmanto ir arī pārinieks," skaidroja mērnieks.
Šogad rezultāts liecina, ka zaudēti 0,63 hektāri. Taču gan mērnieks, gan Kolkas raga apsaimniekotājs atzina, ka varbūt jūra atgūst to, ko vēsturiski zaudējusi.
"Jā, pirms 10 000 gadiem jūra bija tur, kur Slīteres Zilie kalni. Tas viss uzģenerējas, un tagad tā jūra nāk tuvāk," teica Dambītis.
Šobrīd SIA "Kolkasrags" Zemesgrāmatā reģistrēti 11 hektāri. Pēc jaunā mērījuma, visticamāk, izmaiņas netiks veiktas, jo nekustamā īpašuma nodokli tas mainītu minimāli.
"Būtiski, man liekas, ir tas, ka ir svarīgi šo visu fiksēt, lai laika nogrieznī mēs redzam, kādas izmaiņas ir notikušas un kā tas viss mainās.
Rags jau ir unikāls ar to, ka tas ir mūžam mainīgs, ka divreiz vienādu ragu redzēt nav iespējams.
Un pašlaik ir tā unikālā situācija, ka Lieljūras pusē ir stāvkrasts izveidojies," stāstīja SIA "Kolkasrags" direktors.
Stāvkrasta dēļ Kolkas ragā nācies izveidot jaunu tūrisma infrastruktūru – kāpnes un takas – lai iedzīvotāji Latvijas kartes spici tagad vispār varētu sasniegt. Ja krasta noskalošana turpināsies šādā tempā, Dambītis prognozēja, ka pēc desmit gadiem kafejnīca, kas šobrīd slēpjas priedēs, jau būs ar atvērtu skatu uz jūru.