Pirms četrdesmit gadiem pirmo reizi tika izspēlētas lībiešu kāzas, kādas tās tika svinētas 19. gadsimtā Kurzemes jūrmalā. Lai tradīcijas neaizmirstu, Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist”, pēc ilga pārtraukuma, atjaunojuši kāzu koncertuzvedumu. Tas veidots pēc senču pierakstiem.
"Ir arī pieraksti, piemēram, par Kolkas kāzām no 1922. gada, bet tas ir ļoti fragmentārs. Te ir tāda mazliet kompilācija no dažādiem pierakstiem, bet tie pamatelementi ir saglabāti. Muzikālais materiāls, protams, tolaik nav pierakstīts, tika pierakstītas tikai norises," teica Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa "Līvlist" dalībniece Laila Niedre.
Tā kā lībieši ir kristīgi, tad gredzenus mija baznīcā, savukārt, svinības mājās notika pēc tautas tradīcijām. Lībiešu kāzās nevarot iztikt bez vedējiem un maršala, kurš ir īpašs vīrs, kam uzticēts vadīt visus svinības procesus un dejas. Kāzu laikā nenotiek līgavas zagšana, bet līgava pati aiziet un noslēpjas, lai viesi viņu izpirktu.
"Ļoti pacilāta sajūta, tāds gods nēsāt lībiešu tautas tērpu, jo katram nav šāda izdevība. Bija interesanti, bija smieklīgi, bija jautri un arī emocionāli, tādēļ par to ir jārunā," pauda līgava Lelde Strazdiņa.
Uzvedums patiešām bija emocionāls, īpaši jaunajam pārim. Kā viņi saka, šī spēle esot bijis kā ģenerālmēģinājums pašu kāzām, kuras svinēšot Kolkā. Kādas lībiešu tradīcijas iekļaus savās svinībās, pāris gan neatklāj.
"Man arī asinīs ir lībiešu asinis un tāpēc mēs arī paņēmām uz šī viļņa. Mēs paskatīsimies no visām malām, kā vislabāk izskatās un tad arī paņemsim tās labākās odziņas," teica līgavainis Krists Iesalnieks. Lībiešiem svētki turpinās. Jau nākamajā nedēļā Rīgā tiks atvērta lībiešu tautas dziesmu grāmata, kurā iekļautas arī kāzu dziesmas.
