Uzņēmēju organizācija pagaidām gan nekomentē, vai šiem kritērijiem atbilst finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (Zaļo un zemnieku savienība) uzrunātā Inga Koļegova, kura līdz šim vadījusi Valsts vides dienestu. Tikšanās ar kandidāti vēl tiek tikai plānota. Uzdodamo jautājumu būšot daudz.
Tirdzniecības un rūpniecības kamerā arī atzīst, ka jaunajam Valsts ieņēmumu dienesta vadītājam, lai kurš tas būtu, ir jādod lielāka rīcības brīvība. Jāpārņem Igaunijas labā prakse un atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem arī jāpalielina atalgojums gan ģenerāldirektoram, gan citiem VID darbiniekiem.
Zemais atalgojums esot arī bijis iemesls, kāpēc konkurss uz VID vadītāja vietu beidzies bez rezultātiem, jo neesot pieteikušies atbilstoši kandidāti. To atzinusi finanšu ministre, kurai tikšanās ar Koļegovu ieplānota otrdien, 26.jūlijā.
Pētersone uzsvēra, ka atlūgumu iesniegusi vairāku apstākļu dēļ - VID darba nenovērtēšana sabiedrības un politiķu vidū, kopējo mērķu trūkums valsts pārvaldē, kā arī reformu neesamība valsts pārvaldē un ēnu ekonomikas mazināšanā un ilgstoša smagu problēmu un jautājumu nerisināšana.
Valsts kanceleja 16.jūnijā oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludināja konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu. Pretendenti varēja pieteikties līdz 4.jūlijam.
Konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu pieteicās 13 kandidāti, bet tālāk uz otro kārtu izvirzīja četrus kandidātus, kuru vārdus konkursa komisija gan neatklāja.
Taču konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzies bez rezultāta. Tagad VID vadītāja amatam piemērotu kandidātu meklēs valsts pārvaldē. Latvijas Televīzīja iepriekš vēstīja, ka šim amatam uzrunāta pašreizējā Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova. Reizniece-Ozola "Rīta Panorāmā" pauda viedokli, ka Koļegova būtu piemērota VID vadītāja amatam.
