Apsūdzību piektdien, 23.februāri, uzrādījusi Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra.
Apsūdzība uzrādīta par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Krimināllikumā par to paredzēts sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. "Par šāda nozieguma izdarīšanu likumā paredzētā atbildība ir cietumsods trīs mēneši, piespiedu darbs vai naudas sods," norādīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Eiduka.
Lietu par Koļegovas amatpersonas deklarāciju izmeklēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde. Un lieta saistīta ar 2013.gada deklarāciju, un runa ir par summu, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, 2014.gadā – 16 tūkstošus eiro, bet 2015.gadā – 18 tūkstošus.
Valsts ieņēmumu dienestā uzskata, ka nepatiesās ziņas Koļegovas deklarācijā ir saistītas ar vairāku veidu darījumiem, tostarp ar dividendēm, ko viņa saņēma no uzņēmuma "Pallogs". Tas agrāk daļēji piederēja Koļegovai, bet tagad viņa kapitāldaļas ir nodevusi savam brālim Mārim Zudānam.
Saskaņā ar Koļegovas amatpersonas deklarācijām, koka palešu ražošanas uzņēmums "Pallogs" viņai izmaksāja prāvas dividendes. 2013.gadā tie bija 240 tūkstoši latu jeb apmēram 340 tūkstoši eiro, 2014.gadā – 380 tūkstoši eiro, bet 2015.gadā – 320 tūkstoši eiro. 2013.gada deklarācijā Koļegova norādīja, ka visu dividendēs saņemto naudu viņa aizdevusi brāļa ģimenei mājas būvniecībai un uzņēmumam "Cones Construction", kura īpašnieks arī ir viņas brālis Māris Zudāns. Savukārt 2014.un 2015.gados dividendēs saņemtās summas Koļegova ir dāvinājusi.
VID ieskatā nepatiesās ziņas Koļegovas deklarācijā paustas apzināti.
Savukārt pati Koļegova iepriekš medijiem skaidrojusi, ka ir tikai formāla "Pallogs" līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Nekādi drošības līdzekļi amatpersonai nav noteikti.
Ministrija izvairīga par to, vai Koļegova varēs pildīt ģenerāldirektores pienākumus
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pagaidām izvairīga konkrēti atbildēt, vai Koļegova var turpināt pildīt amata pienākumus, pēc tam, kad viņai uzrādīta apsūdzība par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā.
Ar pašu Koļegovu pirmdien sazināties neizdevās, un viņas advokāts Aivars Purmalis LTV komentārus sniegt atteicās.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) Latvijas Televīzijai neatbildēja, vai dienesta vadītāja amatu saglabās. "Tas ir jāizvērtē, pirmkārt. Koļegovas kundze, viņa šobrīd ir apslimusi. Tad, kad būs kāda informācija, tad mēs varēsim arī pieņemt lēmumus," pauda Gerhards.
Ministrijā uzsver, ka par tālāko rīcību šajā lietā lems tad, kad Koļegova pēc slimošanas būs atgriezusies darbā un sniegusi paskaidrojumus.
Valsts civildienesta likums nosaka, ka ierēdni var atstādināt tad, kad uzsākta kriminālvajāšana. Savukārt ja pēc tam tiesa ierēdni attaisno, kompensācijā jāizmaksā algu par atstādināšanas laiku. Lēmums par iestādes vadītāja atstādināšanu ir ministra rokās.
