Rīta intervija

Intervija ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu

Rīta intervija

Valters Dambe par grozījumiem bērnu tiesību aizsardzības likumā

VVD vadītāja Inga Koļegova par vides piesārņojumu

Koļegova: Iepriekš nelegālā atkritumu glabātava Jūrmalā tūlītējus draudus videi neradīja

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Nelegālā atkritumu glabātava Jūrmalā, kas svētdien, 18.jūnijā, aizdegās un turpināja gruzdēt vēl otrdienas rītā, iepriekš tūlītējus draudus videi neradīja, līdz ar to nebija jārīkojas zibenīgi, intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” otrdien, 20.jūnijā, teica Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inta Koļegova.

Viņa norādīja, ka risks videi nepastāvēja, jo atkritumi bija jau iepriekš apstrādāti un „neradīja apdraudējumu virszemes ūdeņiem”.

Tiesa, teritorija nebija apsargāta un norobežota, kā to prasa normatīvie akti. Par to gan var sodīt atkritumu īpašnieku, jo teritorijas neuzraudzīšana ir sodāms pārkāpums.

„Ar normatīvajiem aktiem viss ir kārtībā. (..) Šī ir uzņēmēja rīcība, kas neatbilst normatīvā akta prasībām,” pauda Koļegova.

Vaicāta, vai viņa pieļauj, ka atkritumi ir aizdedzināti apzināti, viņa atteica: „Es ceru, ka nē!”

Koļegova atzina, ka VVD rīcībā nav ziņu par līdzīgām vietām Latvijā. „Šis ir mūsu lielākais konstatējums un apdraudējums. (..)

Mums nav ziņu par citām [atkritumu uzglabāšanas vietām] un mazākām,” sacīja Koļegova.

Viņa atkārtoja jau iepriekš teikto, ka VVD par atkritumu glabātavu uzzināja martā. Atkritumu īpašniekiem bija likts atkritumus aizvākt līdz 1.jūnijam, taču uzņēmums to apstrīdēja. 15.jūnijā tomēr tika pieņemts lēmums atstāt spēkā spriedumu glabātavas darbu pārtraukt līdz 24.jūlijam. „Tā nav atkritumu izgāztuve. (..) Šeit ir uzglabāti atkritumi, kas jau daļēji ir pārstrādāti,” sacīja Koļegova.

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadītājs Oskars Āboliņš pauda, ka otrdienas rītā aizvien notiek ugunsgrēka gruzdēšana. Tāpēc nelaimes vieta tiek aplaistīta ar ūdeni.

Āboliņš apšaubīja, vai ugunsgrēkā dega tikai plastmasas atkritumi, jo varēja redzēt arī skārdenes, kā arī cita veida atkritumus. Viņš gan neslēpa pārsteigumu par to, cik daudz atkritumu varēja būt koncentrēti vienā vietā.

Atskatoties uz ugunsgrēku, Āboliņš atzina, ka lielākie draudi bija dūmi un ugunsnelaimes radītie mākoņi, kas varēja plūst uz apdzīvotām vietām. Tam varēja būt neatgriezeniskas sekas cilvēku veselībai. Tomēr tas neesot noticis.

Vēstīts, ka ugunsgrēks izcēlās svētdien, 18.jūnijā. Lai arī ugunsgrēks bija milzīga apjoma, tā liesmas neapdraudēja cilvēkus vai infrastruktūru. Turklāt vējš izkliedēja dūmus, tādējādi mazinot arī varbūtību, ka apdzīvotās vietās varētu nonākt dūmu mākoņi. Atkritumu īpašniece savu vainu notikušajā nesaskata. Ugunsgrēka cēloņi vēl nav zināmi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti