Pūce ar Koļegovu tikās otrdien. Tikšanās laikā ministrs un ģenerāldirektore vienojās par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu ar šā gada 29. janvāri. Koļegova Latvijas Radio norādīja, ka šodien nekādus komentārus nesniegs. Viņai vēl šodien jāpabeidz akūtākie darbi un plašāki komentāri no viņas sagaidāmi rīt, kad vairs nebūs valsts amatpersona, telefonsarunā teica Inga Koļegova.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") Latvijas Radio atklāja, ka ar Koļegovu pārrunātas gan vēsturiskās, gan šī brīža situācijas.
"Tikāmies vakar vakarā ar Koļegovas kundzi, pārrunājām visus apstākļus, kas līdz šim saistīts ar viņas darbu civildienestā, un vienojāmies, ka tas ir gan viņas, gan civildienesta interesēs, ja mēs vienojamies par darba attiecību izbeigšanu. Ir dažādi apstākļi, kas gan viņai, gan man lika domāt, ka būtu lietderīgi, ka šādas attiecības neturpināsies, viņai ir iespēja veidot karjeru citur un, iespējams, tas ir labāk no kopīgā viedokļa, ka tāda situācija izveidojusies un mēs šķiramies bez papildu konflikta riskiem," teica ministrs.
Jautāts par to, vai darba attiecību pārtraukšanai par pamatu bijusi VVD nespēja veikt savus pienākumus, Pūce uzsvēra, ka pārrunātas gan vēsturiskās situācijas, gan šī brīža situācijas. "Vienojāmies, ka tas ir gan viņas, gan civildienesta interesēs, ka viņa civildienestu neturpinātu. Es negribētu iegrimt konkrētās detaļās, ņemot vērā, ka šīs attiecības beigušās uz vienošanās pamata," pauda ministrs.
Pūce arī pastāstīja, ka kāds no pašreizējajiem ģenerāldirektora vietniekiem būs pienākumu izpildītājs, kamēr tiks atrasts jauns VVD direktors. "Es šobrīd esmu palūdzis sagatavot piedāvājumus risinājumiem, vai ir ceļi ar konkursu, vai varbūt ir kādi kandidāti civildienestā, kurus rotācijas kārtībā var pārcelt. Nu, tas tuvākajās dienās tiks izlemts," teica Pūce. Līdz jaunā vadītāja apstiprināšanai amatā Valsts vides dienesta ģenerāldirektora pienākumus pildīs līdzšinējā dienesta vadītājas vietniece Aina Stašāne.
KONTEKSTS:
Koļegova ir tikusi kritizēta gan saistībā ar VVD darbu, gan arī ar pilnīgas informācijas nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā.
2016. gada 1. septembrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) atzina, ka Koļegova valsts amatpersonas deklarācijā nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā un ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.
Tolaik lietu arī nodeva izskatīšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Koļegova bija nosaukta kā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amata kandidāte. Tomēr tad, atbilstoši "Firmas.lv" datiem, kļuva zināms, ka Koļegova ir 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā "Pallogs" un dividendēs no uzņēmuma 2015. gadā saņēmusi 320 000 eiro.
Medijos Koļegova skaidroja, ka ir tikai formāla "Pallogs" līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nebija atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ''aplokšņu algu'' maksāšanai.
Koļegova vēlāk nolēma atsaukt savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam, skaidrojot to ar vienota politiskā atbalsta trūkumu.
Dažāda veida kritiku Koļegova saņēma arī pēc 2017. gada vasarā notikušā postošā ugunsgrēka Jūrmalas nelegālajā atkritumu glabātuvē, kur bija uzkrāti vairāk nekā 20 000 tonnu atkritumu.
Policija pieļāva, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana, bet VVD uzskata - atkritumu dedzināšanas saistītas ar dienesta pastiprināto interesi par atkritumu biznesu un vēlmi to sakārtot.
Koļegova vides dienestu vadīja kopš 2012. gada.
