Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis informēja, ka tiek izmeklēti divi noziedzīgi nodarījumi – noziegumi pret vidi, un esot pietiekams pamats uzskatīt, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana.
Pašreiz nevienai personai nav piemērots aizdomās turētā statuss. Arī arests atkritumu apsaimniekotāja mantai vai īpašumiem nav uzlikts. Neilgi pirms ugunsgrēka firma pārdota.
"Ja visas valsts un pašvaldību institūcijas būtu rīkojušās atbilstoši vai aktīvāk, iespējams, ka šīs sekas nebūtu bijušas," norādīja Ķuzis. Tāpat viņš atzina, ka atbildīgajai firmai "Prima M" nav arestēti konti vai manta.
Krīzes vadības padomes priekšsēdētājs, Ministru prezidents Māris Kučinskis sacīja, ka izveidota komisija, kas analizēs, kā varēja sakrāties tik daudz atkritumu. Turklāt jānoskaidro, vai novērsti riski atkritumu glabāšanā Latvijā.
“Tas ir ļoti nopietni, un ceru, ka būs rezultāti. Pats galvenais, lai turpmāk nekas tāds neatkārtotos. Mūsu mērķis, lai šī sistēma būtu caurspīdīga, skaidri saprotama un tādi līdzīgi gadījumi neatkārtotos, ka kādā no mūsu pašvaldībām tiek uzkrāti milzīga apjoma faktiski bīstamie atkritumi,” sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”).
Valsts vides dienesta vadība solīja darīt visu, lai noskaidrotu atkritumu apsaimniekošanas vājās vietas un lai šādi gadījumi neatkārtotos.
Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova pēdējā laikā notikušās atkritumu dedzināšanas saista ar dienesta pastiprināto interesi par atkritumu biznesu un vēlmi to sakārtot.
“Es saņemšu drosmi un teikšu, ka es esmu pārliecināta, ka šīs darbības ir saistītas ar Valsts vides dienesta pastiprinātu atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības darbību, ko mēs esam sākuši šajā gadā, un attiecīgi, iespējams, esam, varbūt pat īsti neapzinoties, izjaukuši kaut kādu shēmu, kas iepriekš ir labi darbojusies,” sacīja Koļegova.
Viņa atzina, ka atkritumu ugunsgrēkus un dažādus citus notikumus uztver kā dienesta uzlabotās darbības rezultātus, un lai gan dienesta “kapacitāte nav bezizmēra, bet mēs izturēsim”.
Koļegova pauda, ka tiešus draudus viņa nav saņēmusi, bet nekomentēja, vai ir bijuši kādi netiešie draudi.
Viņa arī sacīja, ka Latvija varētu lūgt Zviedriju segt izdevumus. Gadījumos, kad ir runa par nelietīgām darbībām atkritumu pārvadāšanā, Eiropas Savienības regula nosaka arī nosūtošās valsts pienākumu – vai nu paņemt atkritumus atpakaļ, vai segt izdevumus.
Pirmdien, 3.jūlijā, pēc valdībā sasauktās Krīzes vadības padomes sēdes tās priekšsēdētājs Ministru prezidents "zaļzemnieks" Māris Kučinskis atzina, ka Jūrmalas vērienīgā atkritumu ugunsgrēka dzēšana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadībā noritējusi atbilstoši un arī tālākās darbības organizētas tā, ka nevar iebilst.
Jau ziņots, ka ugunsgrēks nelegālajā atkritumu glabātuvē Jūrmalā izcēlās 18.jūnijā, neilgi pirms plkst.16. Nodegušajā Jūrmalas atkritumu glabātavā ir atrasti arī bīstamie atkritumi, piemēram, baterijas, aerosola pudeles un elektrības vadi. Vides dienests lēš, ka ugunsgrēkam būs ilgtermiņa ietekme uz gruntsūdeņiem.
Atkritumu īpašniece savu vainu notikušajā nesaskata. Uzņēmums "Prima M", kas saimnieko šajā teritorijā, atteicies to attīrīt. Tāpēc valdība piešķīra 700 000 eiro teritorijas sakārtošanai. Jūrmalas plašajā trīs dienu ugunsgrēkā cietušās nelegālās atkritumu glabātavas pārpalikumus aizvāks kompānija “Clean R”.
Bet naktī uz 1.jūliju Brocēnu novada Remtes pagastā aizdegušies atkritumi. Ugunsgrēks likvidēts pēc nepilnas diennakts.
