Viņa arī sacīja, ka, iespējams, tāpēc arī notiek provokācijas un negadījumi. Viena no “pelēkajām zonām” saistīta ar to, kā izmanto atbrīvojumus no dabas resursu nodokļa, cita – ar pārrobežu atkritumu pārvadājumiem.
Koļegova skaidroja, ka atkritumu pārrobežu pārvadājumus reglamentē Eiropas Savienības regula un nebīstamos sadzīves atkritumus uzskata par maza riska atkritumiem, tāpēc arī tos nekontrolē pastiprināti. Un šajā situācijā daži Latvijas uzņēmēji pārprot šo brīvību, norādīja Koļegova.
Viņa arī atzina, ka dienestam tūkst inspektoru, lai zinātu, kas notiek katrā pašvaldībā, katrā pļaviņā, bet dienests strādā efektīvi savu iespēju robežās.
Tikmēr pārkāpumi vides jomā “kļūst filigrānāki un komersanti, kas ir blēdīgi, kļūst vēl blēdīgāki”, sacīja Koļegova.
Jau ziņots, ka uzmanību atkritumu apsaimniekošanai piesaistīja ugunsgrēks Jūrmalā nelegālajā atkritumu glabātuvē, kur bija uzkrāti vairāk nekā 20 000 tonnu atkritumu. Policija pieļauj, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana, bet Vides dienests uzskata, pēdējā laikā notikušās atkritumu dedzināšanas saistītas ar dienesta pastiprināto interesi par atkritumu biznesu un vēlmi to sakārtot.
