4. studija

Ceturtā studija

4. studija

Ceturtā studija

Koknesē gadiem ilgi ķildojas mācītājs un ģimene, kura dzīvo uz draudzes zemes

Koknesē gadiem ķildojas mācītājs un ģimene, kas dzīvo uz draudzes zemes

Koknesē gadiem ilgi ķildojas mācītājs un ģimene, kas dzīvo mājā uz draudzes zemes. Šķēpi tiek lauzti par piebraucamo ceļu līdz īpašumam.

"Mēs nekādi nevaram vienoties par šiem te mazajiem 10 metriņiem, par ceļu. Tas skaitās kā piebraucamais koplietošanas ceļš (..)," stāstīja Jolanta Hohlačova. 

Vēl nesen ceļu šķērsoja žogs, un tā bijusi jau trešā sēta, ko luterāņu draudze izbūvējusi. Par žoga izbūvi mājas saimnieki ir vērsušies arī būvvaldē. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" žurnālistu ierašanās dienā žogs bija nojaukts, bet jautājums – kāpēc tas vispār šeit tika uzbūvēts un vai likumīgi? 

"Inspektors apsekoja šo objektu un pēc visiem noteikumiem secināja, ka būve ir nelikumīga, un būvvalde pieņēma lēmumu, ka ir jāatbrīvo iebrauktuve, servitūta ceļa iebrauktuve uz šo māju, kas - pārbaudot - arī ir izdarīts," stāstīja Kokneses apvienotās pašvaldību būvvaldes vadītāja amata pienākumu izpildītāja Dace Lapuka.

Mājas iedzīvotāja Hohlačova klāstīja, ka problēmas esot ar luterāņu draudzes mācītāju Valdi Baltruku. "Viņš no tā laika, kad parādījās, jau pašā sākumā teica, ka viņš vēlas mūs no šīs mājas izmest ārā, jo viņš uzskatīja, ka māja ir luterāņu draudzes un viņam ir tiesības uz šo māju. (..) Mācītājs cenšas pilnīgi visu izdarīt tā, lai tikai nekas nenotiktu."

Vairākkārt sazinoties ar mācītāju Valdi Baltruku, kuram tiek raidīta virkne pārmetumu, vienoties ar viņu par interviju klātienē LTV raidījumam "4. studija" tā arī neizdevās.

Mācītājs sacīja – nenolaidīšoties līdz šo cilvēku līmenim, arī neviens no draudzes šo situāciju komentēt nevēloties.

Arī draudzes locekle, ar kuru mācītājs aicināja sazināties, intervijai nepiekrita. "Mēs rakstiski sūtīsim. (..) Mēs neignorējam jūs, bet mēs ignorējam to ģimeni, kas visu to dara. Tā ka mēs aizsūtīsim rakstiski atbildi," teica draudzes locekle Baiba Driksniņa.

Kokneses novada pašvaldības policijas vecākais inspektors Dainis Ginters atzina, ka draudzes un ģimenes strīds ar īslaicīgiem pārtraukumiem ilgst aptuveni 20 gadus.

"Sūdzības no viņiem ir dažādas – sadzīviskas, robežu, zemes, par suņiem, par ugunskuru dedzināšanu. Nu tur ir bijis ļoti daudz, viņi savā starpā nesatiek, braukuši mēs esam gan uz turieni, domes komisijas bijušas, administratīvās komisijas, ir tiesas bijušas viņiem," teica Ginters.

Policijā norādīja, ka ir arī piemēroti dažādi sodi kā vienai, tā otrai pusei.

Arī vietējā pašvaldība sēdinājusi abas nemiernieku puses pie galda, lai palīdzētu panākt kādu vienošanos, bet – velti.

"Nezinu, kā to atrisināt, ja neviena puse nenāk otrai pretī," atzina policijas pārstāvis.

Lai arī mācītājs rakstiskas atbildes "4. studijai" solīja atsūtīt dažu dienu laikā, mēneša laikā no mācītāja vai draudzes rakstiska atbilde tā arī nepienāca.

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš atzina, ka viņam par šo strīdu ir zināms vismaz astoņus gadus. Pagājušajā gadā parakstīts nomas līgums. LELB šķitis, ka nu beidzot lieta ir sakārtota, bet izskatās, ka tomēr ne.

"Domāju, ka jebkurai draudzei un īpaši mācītājam pirmais pienākums būtu šādas situācijas arī atrisināt un būt pirmajiem no tiem, kas situāciju virza uz kaut kādu izlīgumu vai risinājumu, jo juridiski šeit vispār nav šaubu - draudzei ir jāpiešķir viņiem noma, ir jāpiešķir ceļa servitūts, jo tas ir likuma robežās un kam gan, ja ne baznīcai būtu jābūt tai, kas ievērotu likumus (..)," klāstīja Ganiņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti