Kocēnu centra pieturā nav daudz braucēju, kas gaidītu autobusu uz Vaidavu, bet te sastaptais Kocēnu skolas skolnieks Reinis ir gatavs pastāstīt, kā darbosies viedkarte:
''Viņa ir vienkārša - kad atbrauc autobuss, tu iekāp iekšā, parādi viņam, un viņš uzsit pareizās pogas un tu aizej.''
Arī autobusa vadītājs Dzintars Vanats atzīst, ka savā ziņā viedkarte atvieglo darbu.
Elektroniskās viedkartes skolēnu pārvadājumos Latvijā nav jaunums, ir pašvaldības, kur tās jau darbojas. SIA „VTU Valmiera” Pārvadājumu daļas vadītāja Anda Liepiņa stāsta, ka uzņēmums izšķīries par viedkaršu ieviešanu, jo saredz ieguvumus:
''Pirmkārt, līdz šim mēs abonentbiļetes ražojām, taisījām šeit uz vietas uzņēmumā, kas ir diezgan laikietilpīgs darbs, jo apkalpojam vismaz deviņus novadus. Otrs, kas ir, - paātrinās pasažieru apkalpošana, jo šoferim ir daudz vieglāk strādāt, pievienot šo karti pie kases aparāta un izsniegt biļeti. Kā kolēģi saka, arī pašvaldības, kurās izmanto skolnieku autobusus, arī pavēro, vai tas nav tomēr izdevīgāk, jo šeit notiek reāla braucienu uzskaite, pašvaldība maksā par to, ko skolnieks nobrauc, jo - ja ārā ir mīnus 25 grādi, citi bērni brauc uz skolu, citi nebrauc.''
Precīzāka braucienu uzskaite - to kā galveno ieguvumu uzsver arī Kocēnu novada pašvaldībā.
Novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis stāsta, ka par viedkaršu ieviešanu pašvaldībā domāts jau arī iepriekš, tāpēc transporta uzņēmuma priekšlikums ir atbalstīts:
''Mēs noteikti esam ieguvēji, jo no pašvaldības budžeta šīs biļetes ir apmēram kaut kur 100 tūkstoši eiro gadā, tas nozīmē, ka tā ir pietiekoši liela nauda, lai mēs gribētu viņu kontrolēt, kā viņa tiek tērēta. Ir tā, ka arī iepriekš, kad mēs devām brīvbiļetes bērnam, bet iznāk, piemēram, ka viņš nedēļu ir noslimojis, nav izmantojis, jeb arī tajā nedēļā kāds labs kaimiņš viņu ir vadājis, bet mēs par velti maksājam to naudiņu. Pašvaldības ieguvums ir tas, ka mēs samaksājam tieši par šo pakalpojumu, ko esam ieguvuši.''
Kocēnu pašvaldībā saistībā ar viedkartēm ir arī tālākejošas ieceres, kā tās varētu izmantot arī citiem norēķiniem.
''Piemēram, tā pati ēdināšana – mēs, pašvaldība, maksājam pilnīgi visiem bērniem, kas mācās mūsu pašvaldībā, bet precīzāk un korektāk būtu, ja bērns, ejot uz pusdienām, savu kartīti nopīkstina, un mēs precīzi zinām, cik kurā dienā ir, un mēs norēķināmies ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem,'' klāsta Olmanis.
Bet, runājot par skolnieku pārvadājumiem, tad
vēl viena aktualitāte ir pašvaldību skolēnu pārvadājumu un sabiedriskā transporta reisu optimizācija, lai tie nedublētos,
jo, kā vērtē transporta uzņēmuma ''Valmiera'' Pārvadājumu daļas vadītāja Anda Liepiņa, reisu dublēšanās nav izdevīga abām pusēm:
''Ir atsevišķas vietas, kur skolnieku autobuss aiziet satiksmes autobusam tieši pa priekšu, un tur jau sakāpj ne tikai skolnieki, tas ir tādā ziņā negatīvi. Kad redz šos maršrutu ekonomiskos datus, tad jau iet runa par maršruta slēgšanu, līdz ar to ārpus mācību gada laika arī novada iedzīvotāji paliek bez autobusa.''
Tādēļ atzinīgi tiek vērtēts Burtnieku novada pašvaldības ierosinājums veikt izmaiņas vairākos reisos.
''Novads atteicās no trim skolnieku maršrutiem, un tagad mēs ar oktobri atvērām jaunu reisu Valmiera–Strenč–Valmiera, un tur arī Burtnieku novada bērniņi braukā, izmanto viedkartes, un viņiem tagad ir iespēja norēķināties par pakalpojumu tik, cik tas ir izmantots,'' saka Liepiņa.
Elektroniskās viedkartes skolnieku pārvadājumiem šobrīd ir ieviestas Burtnieku un Kocēnu novados, bet pēc to darbības izvērtēšanas šāds modelis tiks piedāvāts arī citām pašvaldībām, kurās pārvadājumus veic Valmieras transporta uzņēmums.
