Pagaidām vēl Kocēnu pašvaldības iekārtotās sociālā uzņēmuma telpas nav apdzīvotas. Sociālās uzņēmējdarbības likums paredz, ka pašvaldība var iesaistīties šāda uzņēmuma dibināšanā ar 49% daļu, tātad jāatrod sadarbības partneris.
Sociālā uzņēmuma darbinieki varētu veikt teritoriju uzkopšanu, sniegt uzņēmumiem dažādu produktu un preču fasēšanas pakalpojumus. Pēc novada iedzīvotāju ieteikuma radusies arī ideja par veļas mazgātavu.
“Iedzīvotāji teica - jā mums vajag veļas mazgāšanas pakalpojumu, jo mēs nespējam izvadāt uz Valmieru, un mēs labprāt, ka to mums darītu šeit uz vietas. Skolā audzēkņi apgūst mājkalpotājas, mājsaimnieces profesiju, līdz ar to viņi ir spējīgi gan piešūt podziņu, gan izgludināt veļu un daudzus šādus darbiņus,” stāstīja Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle.
Rīkojot starptautisku forumu ar sociālo uzņēmējdarbību, galvenais mērķis bija ieinteresēt uzņēmējus un rosināt aizdomāties, cik patiesībā noderīgi viņiem var kļūt šādi darbinieki, kas spēj un, galvenais, vēlas veikt darbus, kas būtu saucami par mazkvalificētiem.
“Tie ir tie darbiņi, kas uzņēmējam sagādā problēmas. Jo tas cilvēks, kurš ir nodarbinātais, viņam varbūt ir par traku vienkāršs šis darbs, varbūt viņam liekas, man par maz maksā par to darbu, kaut gan faktiski tās ir vienkāršas darbības, kuras var veikt jebkurš cilvēks jebkādā stāvoklī,” norādīja Vidzemes augstskolas sociālās uzņēmējdarbības pētniece Maira Leščevica/
“Šie cilvēki ir spējīgi, viņi vēlas un viņi var strādāt. Viņi strādā ļoti precīzi, ļoti akurāti, taču viņiem ir vajadzīgs atbalsts. Tad nu šī ir tā iespēja, ko mēs kā pašvaldība saredzam, ka mēs nodrošinām šo aprūpi, asistēšanu šiem cilvēkiem, taču uzņēmējs pasūta ārpakalpojumu,” stāstīja Evija Nagle.
Foruma laikā bija iespēja iepazīties arī ar ceļojošo izstādi “Pieejamība. Cieņpilna dzīve”, kur savu pieredzi atklāj Zviedrijas un Latvijas cilvēki ar īpašām vajadzībām.
Viņu vidū arī zviedrs Markuss Petersons, kas, pateicoties savas valsts nodrošinātajam atbalstam, spēj gan aktīvi līdzdarboties dažādās organizācijās, gan strādāt.
“Četri cilvēki palīdz Markusam iekļauties redzīgo, dzirdīgo, staigājošo vidē, sabiedrībā, lai viņš varētu strādāt, arī nopelnīt algu un maksāt nodokļus, apmeklēt kultūras pasākumus, satikties ar draugiem un būt kā līdzvērtīgs sabiedrības pārstāvis,” pastāstīja izstādes “Pieejamība.Cieņpilna dzīve” kuratore Aija Freimane.
Forumā tika veikta arī dalībnieku anketēšana, uzņēmēji lielākoties norādījuši, ka būtu gatavi iesaistīties un nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti. Tiesa, diskusijās arī izkristalizējušies sociālās uzņēmējdarbības likuma trūkumi, piemēram, no citām riska grupām būtu jāizdala tieši cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, jo viņu nodarbināšanai nepieciešams lielāks finansiāls atbalsts, tāpat uzņēmējiem būtu jāparedz nodokļu atvieglojumi.
