Viena no kaimiņienēm, kura maksā rēķinus par svešu īpašumu, ir Inese Eglīte. “2017. gada 12. septembrī pasludināja kaimiņa dzīvokli par bezmantinieku dzīvokli, jo kaimiņš nomira. Un tagad ir tāda situācija, ka līdz šim mums neviens nemaksā par apsaimniekošanu naudiņu. Izrādās, ka mēs, pārējie, arī esam samaksājuši par apkures izmaksām,” stāsta Inese.
Tātad nu jau 30 mēnešu laikā kaimiņi savā starpā sadala tukšā dzīvokļa apkures rēķinus, kopumā samaksājot jau aptuveni pusotru tūkstoti eiro.
Tāpat apsaimniekošanas maksa par šo dzīvokli arī nav maksāta.
Dokumentos tiek uzrādīts, ka šis dzīvoklis ir piekritīgs valstij, bet nav skaidrs, kura institūcija ir atbildīga par šo īpašumu un kam būtu jāmaksā visi rēķini. Nama iedzīvotāji jau ir vērsušies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), Valsts ieņēmumu dienestā (VID), Kocēnu novada domē, pat pie tiesībsarga.
Taču trīs gadu laikā neviens tā arī nav spējis paskaidrot, kam šis īpašums pieder, kam par to ir jāatbild un jāmaksā rēķini. Arī “Valsts nekustamajos īpašumos” norāda, ka šis dzīvoklis nav nedz viņu, nedz Finanšu ministrijas pārziņā. Tas, visticamāk, ir nonācis pašvaldības vai “Privatizācijas aģentūras” pārziņā.
Skaidro VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa: “2017. gada 6. decembrī Valsts ieņēmumu dienests nosūtīja Kocēnu novada pašvaldībai vēstuli, kurā lūdza sniegt informāciju, vai minētais nekustamais īpašums ir nepieciešams Kocēnu novada pašvaldībai īpašumā. 2018. gada 9. janvārī Valsts ieņēmumu dienests saņēma 2017. gada 20. decembra pašvaldības lēmumu, kurā pašvaldība piekrita pārņemt nekustamo īpašumu.”
Tātad lēmums pieņemts jau 2017. gadā, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija dokumentus no pašvaldības par vēlmi pārņemt dzīvokli savā valdījumā ir saņēmusi salīdzinoši nesen.
“Pašvaldības lēmums, kas ir atsūtīts, ir no 2019. gada, nevis no 2017. gada. (..) Es nezinu, kas ir noticis ar šo objektu divu gadu garumā, kamēr pašvaldība ir kaut ko lēmusi,” norāda VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.
Sanāk, ka pašvaldība divus gadus nav sazinājusies ar ministriju, lai šo jautājumu risinātu. Taču pašvaldība šo faktu nemaz nepiemin un attālinātu interviju atsaka.
Kocēnu novada domes pārstāvis Kristers Blūms vien rakstiskā atbildē informē: “Pēdējā Kocēnu novada domei pieejamā informācija par šo bezsaimnieka mantas (dzīvokļa) pārņemšanu pašvaldības īpašumā ir no 2019. gada 14. oktobra VARAM vēstules Latvijas Republikas tiesībsargam. Ņemot vērā, ka ministrijas nav spējušas vienoties, kā personā nekustamie īpašumi ierakstāmi, jautājums tiek gatavots izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, lai konceptuāli izlemtu, kuras ministrijas personā šādi bezsaimnieku īpašumu tiesības ir nostiprināmas Zemesgrāmatā, un būtu skaidri zināms, kam dzīvokļa īpašums bez atlīdzības tiks nodots atpakaļ gadījumā, ja pašvaldība īpašumu vairs neizmantos noteikto funkciju realizēšanai.”
Pašvaldībai kopā ar VARAM vajadzēja sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu par attiecīgā nekustamā īpašuma nodošanu pašvaldībai. Bet joprojām tas nav izdarīts.
“Problēma patiesībā ir starp valsts institūcijām – vienošanās par to, kurš tad būs tas, kurš šo īpašumu pieņems un reģistrēs sākotnēji uz kādas institūcijas vārda valsts personā.
Ministru kabinetā bija pagājušajā gadā par to uzdevums vienoties Finanšu un Ekonomikas ministrijām, kura no tām reģistrēs, jo abām ir institūcijas, kas uzrauga un strādā ar nekustamajiem īpašumiem,” stāsta Oša no VARAM.
Bet vienošanās joprojām nav atrasta. Un šī iemesla dēļ šo varētu saukt par “spoku dzīvokli”. No vienas puses, tas pieder valstij, bet tajā pašā laikā nevienam. Un tagad arī pašvaldībai to nav iespējams nodot.
Turklāt kaimiņi varētu nesagaidīt atlīdzināšanu par maksājumu par bezsaimnieka dzīvokļa apkuri. “Es domāju, ka retrospektīvi neviens neatlīdzinās kaimiņiem šo maksājumu no 2017. gada kaut vai tāpēc vien, ka pašvaldība vismaz mums ir paziņojusi par to pārņemšanas faktu 2019. gadā, nevis 2017. gadā. Tā ka, es domāju, ka par to divu gadu periodu, ja īpašnieki vērsīsies pašvaldībā… Bet man liekas, ka tas nebūs īsti risināms. Vismaz caur ministrijām noteikti ne. Tur drīzāk varbūt ir jāskatās, ka pašvaldība var kaut kādu izdevumu daļu segt kopš tā pagājušā gada, kad viņi paši ir paziņojuši par to lēmumu mums,” norāda Oša.
Kad šis pamatīgi iestrēgušais jautājums tiks atrisināts, institūcijas nevar atbildēt, bet tam vajadzētu notikt dažu mēnešu laikā. Savukārt par veiktajiem sveša īpašuma apkures maksājumiem iedzīvotājiem ir tiesības vērsties tiesā.
