Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šajā jautājumā rīkosies atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) redzējumam, lai ievērotu fiskālo disciplīnu, sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Vaicāts, vai tas nozīmē, ka šai idejai netiks piešķirts finansējums, politiķis atbildēja, ka šī jautājuma risināšanai nevar pieiet emocionāli - iniciatīvai pašlaik nav redzams finansiālais segums un cilvēkiem nevar dot veltus solījumus. Viņš arī vērsa uzmanību, ka papildu līdzekļi atvēlēti veselības jomai un pedagogu atalgojumam.
Arī "Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns sacīja, ka šajā jautājumā ir svarīgs FM viedoklis. Kad iniciatīva nonāks Saeimā, deputāti to vērtēs, piebilda politiķis. Viņš arī norādīja, ka šis nav tikai fiskālās ietekmes jautājums, bet arī stāsts par nodokļu sistēmu kopumā. Smiltēns pauda pārliecību, ka ir citi instrumenti, kā palīdzēt pensionāriem.
Tāpat arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sacīja, ka šis ir FM un Labklājības ministrijas kompetences jautājums.
Kā ziņots, sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" par iniciatīvu, kas paredz neaplikt valsts maksātās pirmā līmeņa pensijas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), savākti vairāk nekā 10 000 parakstu, liecina informācija mājaslapā.
Tas nozīmē, ka šo iniciatīvu varēs iesniegt izskatīšanai Saeimā.
Šo rosinājumu marta beigās portālā pieteica Arnis Vērzemnieks. Tās pieteikumā uzsvērts, ka patlaban visas valsts pensijas, kurās ietilpst vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensijas, tiek uzskatītas par to saņēmēju ienākumiem un tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kaut arī strādājošie ir maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas no savām algām.
Vērzemnieks norādīja, ka šīm izmaiņām būtu jābūt spēkā no 2020.gada līdz 2045.gadam. Tas nodrošinātu, ka paaudze, kas 1990.gadā izcīnīja Latvijas neatkarību un piedalījās atjaunotās valsts veidošanā, aizejot pensijā, būtiski nepazeminātu savu dzīves kvalitāti. Rezultāts būtu pensijas palielinājums visiem valsts pensiju saņēmējiem, kuriem pensija ir lielāka par neapliekamo minimumu.
Savukārt Finanšu ministrija iepriekš pauda, ka, atceļot IIN piemērošanu visa veida pensijām, fiskālā ietekme būtu ar mīnusa zīmi - 85 miljoni eiro gadā, tajā skaitā valsts budžetā - 17 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā - 68 miljoni eiro.
