Otrdien valdības sēdē veselības ministre Anda Čakša kolēģiem prezentēs trīs iespējamos veselības aprūpes finansēšanas modeļus.
Pirmais, ko aizstāv Čakša, paredz palielināt finansējumu veselības aprūpei no valsts budžeta līdzekļiem, piemēram, novirzot 1% no sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Otrais modelis liktu katram iedzīvotājam maksāt mēnesī vismaz 25 eiro par veselības apdrošināšanu.
Trešais modelis visiem iedzīvotājiem paredz nodrošināt tikai neatliekamo palīdzību, savukārt pārējie pakalpojumi būtu pieejami atkarībā no samaksātajiem nodokļiem.
Tālāk par prezentāciju un diskusijām otrdien politiķi gan netiks.
„Vienotības” un Nacionālās apvienības (NA) deputāti rosinājuši izšķiršanos starp modeļiem atlikt.
„Tas piedāvājums lēmumprojektā ir balsot par izšķiršanos attiecībā uz budžeta finansētu veselības aprūpes sistēmu, kas tiek nosaukts par veselības apdrošināšanu, kas Vienotības ieskatā neatbilst apdrošināšanas principiem,” sacīja Smiltēns. „Mums ir bažas, ka ar šo viss paliek pa vecam. Joprojām atlikumu jeb nepieciešamo finansējumu veselības sistēmā turpina finansēt pacients,” pauda viens no „Vienotības” līderiem, priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.
Tikmēr NA pārstāvis Imants Parādnieks norādīja, ka partijai gaidāmas vēl vairākas diskusijas par veselības aprūpes finansēšanu un savu pozīciju „nacionāļi” nostiprinās vēlāk. Konceptuāli gan visi ir vienisprātis – jāvirzās veselības apdrošināšanas virzienā. "Obligātā veselības apdrošināšanas sistēma ir jāievieš. Jautājums ir tikai, kā un kāds ir labākais modelis, kā viņu ieviest. Papildu finansējums ir jāatrod, nevis vienkārši no vienas kabatas pārliekot otrā, jo tur tāpat pietrūkst naudas, bet jāatrod veids, kā tas tiek finansēts," sacīja Parādnieks.
Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošais Ministru prezidents Māris Kučinskis gan noteica, ka partneru iebildes visdrīzāk ir informācijas trūkuma dēļ, jo valdības sēdē bija plānots lemt tikai par modeļa koncepciju, nevis kur konkrēti ņemt naudu veselības aprūpei.
„Izšķiršanās par konkrēto finansējumu, tā ir kopā ar nodokļu izmaiņu diskusijām, kurām punkts būs pielikts aprīlī. Šobrīd ko valdība lika dienaskārtībā izvēlēties - vai tas ir budžets, respektīvi, valsts, vai tiek iesaistīti privātie apdrošinātāji vai paši pacienti,” sacīja Kučinskis.
Visas koalīcijas partijas gan norādīja, ka lēmuma atlikšana par veselības aprūpes finansēšanas modeļa izvēli reformu nebremzēs un apdrošināšanas sistēma sāks darboties 2018. gadā.
Jau vēstīts, ka nākamgad veselības aprūpes finansējuma palielināšanā ir “ieskriešanās periods” un papildinājums būs vajadzīgs arī turpmāk, lai mazinātu pacientu rindas un justu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu.
Veselības aprūpes nozares finansējuma palielināšanai Veselības ministrija piedāvāja vairākus modeļus, no kuriem viens paredzēja 1% jeb 70 miljonu eiro pārdali no sociālā budžeta. Šādu ieceri aizstāv veselības ministre Anda Čakša, kura neatbalsta jauna maksājuma vai nodokļa ieviešanu.
