Ministrija iepriekš uzsvēra – pierobežā notiekošajam nepieciešams pastāvīgs regulējums. Tas gan pagaidām vēl nav izstrādāts.
Tādēļ visu trīs valdošās koalīcijas partiju pārstāvji apliecināja, ka ārkārtējās situācijas pagarinājumu vismaz pagaidām vēl atbalsta.
Baltkrievija arvien turpina izdarīt aktīvu spiedienu uz Latvijas robežu, cenšoties pāri tai nelegāli virzīt trešo valstu pilsoņus, pēc koalīcijas sanāksmes norādīja premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
"Galvenais ir, ka mēs turpinām dot visu juridisko bāzi un pamatojumu mūsu dažādiem dienestiem turpināt savu labo darbu, aizsargājot Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu," sacīja Kariņš.
Šobrīd noteiktā ārkārtējā situācija ir spēkā vēl līdz 10. februārim. Mēģinājumu nelegāli šķērsot robežu pērnā gada pirmajā pusē bija salīdzinoši maz, tomēr situācija mainījās augustā. Piemēram, decembrī vien no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturētas 1053 personas.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Pirmo reizi valdība ārkārtējo situāciju četrās administratīvajās teritorijās – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā, Daugavpils pilsētā – uz Baltkrievijas robežas izsludināja no 2021. gada 11. augusta līdz 10. novembrim. Pēc tam tā vairākas reizes tikusi pagarināta. Tagad ārkārtējā situācija būs spēkā vēl vismaz līdz 10. februārim.
