Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) piektdien paziņoja, ka par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajām izglītības reformām būtu jālemj nākamajai Saeimai. Viņš atzina, ka no IZM piedāvājuma nevajadzētu atteikties, bet tas ir jāuzlabo un par to būtu jālemj nākamajai Saeimai.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") sarunās ar koalīciju solīja turpināt skaidrot reformas nepieciešamību un mēģināt gūt atbalstu jautājumā par skolu gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. "Vienotība" atbalsta Šadurska virzītās reformas, un par to virzību vēl būs jārunā koalīcijā, lai redzētu iespējas panākt kompromisu, norādīja partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Upenieks.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis piekrīt premjera pozīcijai, ka par IZM piedāvātajām izglītības reformām būtu jālemj nākamajai Saeimai. Politiķis akcentēja, ka tiek piedāvāta "ļoti nopietna un pretrunīga reforma", tāpēc par to būtu jālemj nākamajam parlamenta sasaukumam ar jaunu mandātu.
"Es stipri šaubos, ka nākamais izglītības un zinātnes ministrs būs Šadurskis," norādīja Brigmanis, skaidrojot, ka nebūtu pareizi, ja viens ministrs reformu īstenotu pusceļu, bet tālāk pie tās būtu jāstrādā jau citam ministram.
Politiķis norāda, ka viņam nav nekādi iebildumi pret Šadurski. Tomēr nav zināms, kāds būs vēlēšanu rezultāts un "Vienotība" pašlaik balansējot uz iekļūšanas vai neiekļūšanas Saeimā robežas, tāpēc arī nav pilnīgas skaidrības par nākamo ministru, uzsvēra Brigmanis.
ZZS piekrīt, ka izglītības reforma ir jāveic, tomēr par pašreizējo piedāvājumu ir dažādi viedokļi un lēmumus nevar pieņemt, balstoties emocijās, norādīja Brigmanis. Viņš vērsa uzmanību, ka citādāku skatījumu par piedāvātajām reformām ir pauduši ZZS par izglītības jomu atbildīgie cilvēki, piemēram, Saeimas deputāts Ainārs Mežulis, kurš savulaik bijis skolas direktors.
Taujāts par vairāku iedzīvotāju, tajā skaitā vecāku pausto neapmierinātību, ka ar reformu atlikšanu tiek liegta iespēja bērniem iegūt mūsdienīgu un kvalitatīvu izglītību, Brigmanis norādīja, ka iedzīvotājiem ir dažādi viedokļi, un politiķis ir runājis ar vecākiem, kas neatbalsta IZM reformu piedāvājumu. ZZS līderis pauda, ka šajā jautājumā nevēlas ielaisties sīkākās diskusijās, jo, ja lēmumi tiktu pieņemti tikai balsoties uz sociālajos tīklos pausto viedokli, "tad jau nevajag Saeimu".
Turpretī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka atlikt lēmumu pieņemšanu uz nenoteiktu laiku būtu bezatbildīgi.
Viņš uzskata, ka lēmumus saistībā ar jaunu izglītības saturu, proti, grozījumus Vispārējās izglītības likumā Saeimā būtu jāpieņem līdz Jāņiem. Politiķis skaidroja, ka ir būtiski dot iespēju IZM strādāt pie satura, bet grozījumi likumā paredz šādu deleģējumu.
Dzintars uzskata, ka lemšanu par šo jautājumu nevajadzētu atlikt uz nākamo Saeimu, jo ir jābūt skaidrībai par plānoto reformu. Komisijā panāktā vienošanās par ieceres īstenošanu no 2020.gada ir ļoti samērīga, piebilda politiķis. Arī grozījumi Izglītības likumā galīgajā lasījumā būtu jāpieņem šajā parlamenta sasaukumā, norādīja deputāts.
Runājot par Izglītības kultūras un zinātnes komisijas lēmumiem, politiķis gan piebilda, ka balsojumos nebija vienotas loģikas. "Ar vienu roku tiek nobalsots par reformas ieviešanu, bet no otras puses tiek torpedēta viena no reformas būtiskām sastāvdaļām - lielākas iespējas specializēties vidusskolas posmā, kur tās tiek atstātas pašreizējā regulējuma redakcijā," teica deputāts.
Savukārt jautājums par "sešgadnieku reformu", visticamāk, ir noņemts no darba kārtības, jo politiskā atbalsta tam pašlaik nav, pauda Dzintars. Viņš gan norādīja, ka par šiem jautājumiem vēl notiks diskusijas koalīcijā un frakcijās.
Jau ziņots, ka 31.maijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vairākums konceptuāli noraidīja ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Tāpat deputāti atbalstīja izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu par gadu vēlāk, nekā bija sākotnēji bija piedāvājusi IZM.
