Koalīcijas līgumā varētu būt atrunātas arī partneru iespējas virzīt savas atsevišķās ieceres

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Koalīcijas līgumā, iespējams, būs īpašas atrunas, kas politiskajiem spēkiem paredzēs iespēju virzīt ieceres atbilstoši to programmu un ideoloģiskajiem uzstādījumiem, sarunā ar aģentūru LETA norādīja politiskā spēka "Apvienotais saraksts" (AS) frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Tādējādi partijas plāno vienoties par gadījumiem, kuri netiks vērtēti kā koalīcijas līguma pārkāpumi, kādam no partneriem virzot atsevišķas ieceres.

Iezīmēt konkrētas atrunas politiķis gan atteicās, sakot, ka par tām vēl jādiskutē ar potenciālās koalīcijas partneriem.

Valdības veidošanas process Tavara izpratnē norit konstruktīvi un gludi, partijām darbojoties pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (''Jaunā Vienotība'' (JV)) piedāvātā grafika.

Vaicāts par iespējamo laiku, kad darbs pie deklarācijas varētu noslēgties, parlamentārietis pieļāva, ka tas varētu notikt decembra pirmajā pusē. Ap to laiku koalīcijas partneri varētu arī Saeimai piedāvāt ministru sastāvu, pauda AS pārstāvis, vienlaikus norādot, ka pašlaik ir grūti prognozēt valdības izveidošanas termiņu.

Par valdības noformēšanas periodu svarīgāka ir valdības deklarācijas kvalitāte, pauda Tavars, sakot, ka, viņaprāt, līdzīga nostāja ir arī pārējiem potenciālās koalīcijas partneriem.

Tomēr par iespējamajiem ministru amatu kandidātiem AS pārstāvji neesot runājuši "nevienā formātā". Viņš atzina, ka katrai partijai, visticamāk, ir padomā vairāki kandidāti amatiem valdībā, taču AS Kariņam savus pārstāvjus piedāvāšot tad, kad būs redzama valdības "kopējā aina".

Ko paredz deklarācijas uzmetums

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais plānotā Ministru kabineta deklarācijas melnraksts, dokumentā plānots norādīt, ka Latvija sastopas ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura ir izraisījusi inflācijas un enerģētikas krīzi visā pasaulē.

"Stiprinot mūsu valsts izaugsmes ceļu, mums ir jāturpina īstenot politika, kas sniedz mūsu iedzīvotājiem drošību un labklājību. Pēdējo gadu laikā īstenotas būtiskas pārmaiņas augstākās izglītības un zinātnes, finanšu sektora, investīciju piesaistes, administratīvā iedalījuma un citās jomās, kas ir ielikušas nozīmīgus pamatus nākotnes attīstībai," iezīmēts dokumenta melnrakstā.

Ieviešot uzsāktās reformas un īstenojot jaunas pārmaiņas, topošā valdība plāno turpināt koncentrēties uz tautsaimniecības izaugsmi, stabilitāti un drošības stiprināšanu. "Latvijā aug to uzņēmumu skaits, kuri eksportē augstas pievienotās vērtības preces, aug iedzīvotāju vidējā alga, aug mūsu augstskolu starptautiskie reitingi. Tās ir tendences mūsu tautsaimniecībā, kas ir jānostiprina," atzīmēts deklarācijas melnrakstā.

Lai nostiprinātu tautsaimniecības izaugsmi, jāīsteno plaša ekonomikas transformācija, mērķēti pārorientējot valsts pārvaldes darbu piecās savstarpēji cieši saistītās jomās – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte.

Drošības jomā valsts iedzīvotājiem un jebkuram investoram ir jābūt pārliecībai, ka Latvija ir un būs droša valsts, kur dzīvot un attīstīt savu uzņēmējdarbību. Drošība aptver ne tikai ārējo militāro drošību un ārpolitiku, bet arī iekšējo drošību, kas ietver gan policijas, gan ugunsdzēsēju, gan robežsardzes spēkus, teikts deklarācijas melnrakstā.

Tajā tiek uzsvērts, ka cilvēku izglītība un labā sagatavotība ir tautsaimniecības izaugsmes pamats. "No bērnudārza caur pamatskolu, vidusskolām, profesionālām skolām, un augstskolām, mums ir jāturpina darbs, lai izveidotu pieprasītu un efektīvu izglītības sistēmu, kura sagatavo cilvēkus reālajiem ekonomiskajiem apstākļiem," atzīmēts dokumenta pašreizējā darba variantā.

Īpaša uzmanība jāpievērš augstākajai izglītībai un zinātnei, lai Latvijā paplašinātos un nostiprinātos pamats eksportam ar augstu pievienotu vērtību, deklarācijā plāno atzīmēt topošās koalīcijas pārstāvji.

Enerģētikā jānodrošina pietiekams, prognozējams un cenas ziņā konkurētspējīgs enerģētikas nodrošinājums nākotnes ekonomikas attīstībai un skaidrs plāns, kā Latvija sasniegs tai saistošos ES klimata mērķus. Tāpat jāveicina atjaunojamo energoresursu izmantošana, kas nozīmīgi samazinātu Latvijas importa bilanci.

Konkurētspējas uzlabošanai jāveicina augstas pievienotas vērtības investīcijas Latvijā. "Jāattīsta ne tikai "Rail Baltica" dzelzceļa projekts, bet jāpārorientē mūsu dzelzceļa sistēma un ostu potenciāls. Jāturpina attīstīt mūsu pelnošie lauksaimniecības un mežsaimniecības sektori, lai augtu to pievienotā vērtība," atzīmēts deklarācijas melnrakstā.

Tāpat ir jāiedzīvina jauno novadu centru ekonomiskā attīstība, kas ietver mājokļu pieejamību, izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu attīstību un fizisko savienojamību ar tuvāko apkārtni, un citiem novadu centriem.

Dzīves kvalitātes jomā jāstiprina tiesiskums, veselības aprūpes kvalitāte, kultūrtelpa, vietējās kopienas un bērnu aprūpes un labklājības sistēma. Deklarācijas darba variantā uzsvērts, ka valdības darbs ir atbilstoši jākoordinē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti