Pirmdien pirms Ministru kabineta komitejas sēdes Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") žurnālistiem stāstīja, ka Streļčenoka darbība pēdējā laikā, piemēram, vēršanās starptautiskās organizācijās un vēršanās pret presi, nav bijusi profesionāla.
Straujuma pauda viedokli, ka Streļčenoks ir jānomaina, bet, lai to izdarītu, ir nepieciešams valdības un pēc tam Saeimas lēmums.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem atzina, ka ZZS jautājumu par Streļčenoka nomaiņu nav pārrunājusi, un norādīja, ka līdz šim ZZS nav bijuši iebildumi pret Streļčenoku.
"Ja būs jābalso par Streļčenoka nomaiņu, apspriedīsimies, taču patlaban neredzam argumentus, kāpēc KNAB vadītājs būtu jāmaina," uzsvēra Reizniece-Ozola.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) norādīja, ka viņš nav informēts par to, vai nacionālā apvienība būtu apspriedusi Streļčenoka nomaiņu.
Gerhards atzina - ja valdībā tiks skatīts jautājums par KNAB vadītāja nomaiņu, pirms lēmuma pieņemšanas būs jāizvērtē pieejamā informācija.
KNAB jau ilgāku laiku valda nesaskaņas starp biroja priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku un vairākiem esošajiem un arī bijušajiem darbiniekiem, ar kuriem notiek tiesvedība. Tāpat darbu KNAB pērn atstājuši vairāki pieredzējuši tā darbinieki.
Šī gada sākumā, reaģējot uz skandāliem KNAB, Straujuma nolēma veidot komisiju biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka darbības izvērtēšanai, bet paralēli tam sākta arī plašākas ekspertu diskusijas par KNAB pārraudzību un tā struktūru nākotnē.
Aģentūra LETA aplēsusi, ka jau šobrīd biroja tiesvedība ar bijušajiem darbiniekiem ir izmaksājusi ap 40 tūkstošiem nodokļu maksātāju naudas. Taču tiesvedības tikšot turpinātas.
Tikmēr pagājušajā nedēļā KNAB lūdzis NEPLP izvērtēt vairāk nekā 180 sižetus, kuros stāstīts par KNAB darbu un noteikt, vai tie ir veidoti atbilstoši normatīvajiem aktiem. Biežākie pārmetumi – tiekot kultivēts mīts par konfliktu birojā, izmantoti subjektīvi darbinieku izteikumi un neesot prasīts KNAB viedoklis. Likumā paredzētās tiesības pieprasīt nepatiesu ziņu atsaukumu KNAB gan ne reizi nav izmantojis.
Arī aģentūra LETA pēdējās nedēļas laikā no KNAB saņēmusi līdzīga satura e-pastus ar pārmetumiem par biroja darba atspoguļojumu. Tāpat lūgumu ierobežot kritiskus izteikumus saņēmusi sabiedrība par atklātību “Delna”.
