Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) mēneša laikā jāsagatavo informatīvais ziņojums jeb ceļa karte, kurā būs noteikts konkrēts grafiks un veicamie uzdevumi, lai, sākot no 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošie priekšmeti vidusskolās tiktu pasniegti tikai latviešu valodā. Šī pāreja notiks paralēli jaunā izglītības satura ieviešanai.
Nacionālā apvienība, kas pagājušajā nedēļā paziņoja, ka sagatavojusi Izglītības likuma grozījumus, kas paredz, ka mācības valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādēs notiek tikai valsts valodā, uzskata, ka vienlaikus jādomā arī par pamatizglītības pāreju uz latviešu valodu.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc pirmdien notikušās valdību veidojošo partiju sanāksmes, kurā izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") iepazīstināja ar IZM piedāvājumu, teica: "Mūsu piedāvāto likuma grozījumu būtība ir ierakstīt mērķi, ka visā posmā izglītība ir iegūstama valsts valodā - valsts un pašvaldību finansētajās skolās."
Izglītības ministrs Šadurskis ir pārliecināts, ka izglītības sistēma un mazākumtautību skolās strādājošie pedagogi šobrīd ir daudz gatavāki nākamajai reformai nekā 2004. gadā, kad mazākumtautību skolas pārgāja uz bilingvālo izglītību.
"(..) Šobrīd ir pilnīgi cita situācija, šobrīd visiem pedagogiem jāzina valsts valoda augstākajā līmenī. Līdz ar to mums nav šīs problēmas. Mēs esam daudz gatavāki metodiski. Mums ir ļoti gara, pārāk gara bilingvālas pasniegšanas pieredze, un mēs esam situācijā, kur cits risinājums attiecībā uz vidusskolu ir vienkārši neiespējams," teica ministrs,.
Iebildumu pret IZM iecerēto reformu nav nedz Šadurska pārstāvētajai „Vienotībai”, nedz Zaļo un zemnieku savienībai. Plānots, ka pēc reformas mazākumtautību skolās vidusskolēni dzimtajā valodā varēs apgūt valodu, literatūru un priekšmetus, kas saistīti ar kultūru un vēsturi.
Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministrs pagājušajā nedēļā prezentēja plānu, kas paredz pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus mācīt tikai latviešu valodā.