Koalīcijas partijas joprojām nespēj vienoties, kā sadalīt nākamgad pieejamo 81 miljonu eiro jauniem valsts tēriņiem.
Neatrod kompromisu par demogrāfiju
Galvenos strīdus raisījusi Nacionālās apvienības nostāja, ka no nākamā gada valstij būtiski jāpalielina atbalsts daudzbērnu ģimenēm. Nacionālā apvienība uzskata, ka ģimenes pabalsts par trešo un katru nākamo bērnu jāpalielina līdz 100 eiro mēnesī.
Savukārt “Vienotība” un Zaļo zemnieku savienība iebilst, ka tam vajadzīgos 29 miljonus eiro valsts nevar atļauties. Tā vietā Finanšu ministrija piedāvāja kompromisu - demogrāfijas pasākumiem nākamgad novirzīt 12 miljonus eiro. Tas nozīmētu pabalsta par trešo bērnu ģimenē dubultošanu: no 34 līdz 65 eiro.
Arī Ministru prezidenta preses pārstāvis Andrejs Vaivars intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka demogrāfijas sfērā runa nav par 85 miljoniem eiro kā iepriekš ziņots, bet gan 32 miljoniem eiro. Tie būtībā tiek prasīti tikai vienam jautājumam – pabalstu palielināšanai par trešo bērnu ģimenē.
Taču nākamā gada budžetā fiskālā telpa jeb pieejamās naudas apjoms jauniem tēriņiem neatļauj vienai programmai atvēlēt tik lielus līdzekļus, norādīja Vaivars.
Nacionālā apvienība tam nepiekrita. “Igauņu kolēģi bieži ir minējuši, ka viņiem, veidojot valsts budžetu, pastāv tāda kārtība, ka vispirms tiek atrasti līdzekļi atbalstam ģimenēm ar bērniem un pēc tam pārējām nozarēm, pat krīzes laikā. Šodien uzklausot to saucamo kompromisa piedāvājumu, rodas iespaids, ka mums notiek tieši otrādāk – mērķtiecīgs atbalsts tieši daudzbērnu ģimenēm tiek atbalstīts pēc pārpalikuma principa,” pauda Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
“Neesam vienojušies par atbalstu demogrāfijai, kā demogrāfijas lietu centrs vēlētos. Šodien daudz laika veltījām trešā bērna politikas izpētei, bet vienošanās nav panākta. Uz iekšējās ekonomikas rēķina to šobrīd nevar izdarīt,” sacīja premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).
Premjers arī norādīja, ka citas budžetā paredzētās lietas attiecas arī uz demogrāfijas jautājumiem: “Mēs tomēr veselībai esam veltījuši 200 miljonus šogad, un tas ir pats galvenais, ko ģimenes prasa. Pilnībā nepiekrītu un domāju, ka varam rast kompromisu. Mums nav daudz izvēļu, mēs neveidosim jaunas nodevas, un atgriezties pie budžeta nulles punkta arī nevaram.”
Nav arī citu vienošanos
Arī par citiem nākamā gada valsts budžetā ieplānotajiem pasākumiem gala vienošanās partiju starpā vēl nav.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) stāstīja, ka partijas prioritātes nav mainījušās – austrumu robežas stiprināšana, atalgojums augstskolās un zinātnē un mājokļa programmas turpināšana.
Kozlovskis norādīja, ka ministri vēl pārskatīs savas prioritātes, lai tās salāgotu ar nākamo gadu valsts budžeta iespējām: “Mēs pabeidzām sarunas ar tādu nosacījumu, ka “Vienotība”, it sevišķi ministri, vēlreiz izsvērs, kāda ir reālā situācija pie esošās fiskālās telpas. Skaidrs, ka 2019.gads ir problemātiskais gads. Jebkurā gadījumā, pateikt, ka mēs šodien esam panākuši pilnīgu vienošanos attiecībā arī uz “Vienotības” ministriju iesniegtajām prioritātēm – nē.”
Tāpat vienošanās nav panākta par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) prioritāti – samazināt pievienotās vērtības nodokli Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. ZZS pārstāvošais premjers Kučinskis atzina – kamēr nav vienošanās ar “nacionāļiem” par viņu prasībām, arī citi ar valsts budžetu saistītie jautājumi ir iestrēguši.
“Iebildumi par ministriju programmām šodien neizskanēja, bet tajā pašā laikā man godīgi jāatzīst, ka,
neatrisinot demogrāfijas jautājumu, nepanākot šo vienošanos, mēs arī nevaram punktu pielikt nekam no pārējā,” sacīja premjers.
Sarunas par valsts budžetu partijas turpinās trešdien, 6.septembrī. Kučinskis ir noskaņots panākt vienošanos līdz piektdienai, 8.septembrim, kad premjers ieplānojis Ministru kabineta ārkārtas sēdi. Savukārt ceturtdien, 7.septembrī, sanāks demogrāfisko lietu padome.
