Sarunu grupā par piemērotākā Valsts prezidenta amata kandidāta atrašanu ir trīs politiķi, trīs valdošo partiju frakciju vadītāji. Pēc 45 minūšu garas sarunas otrdien panākta vienošanās, ka kandidāta vārdam jābūt zināmam līdz 11.maijam.
Sarunās vēl nav izskanējuši konkrēti vārdi. Nacionālā apvienība jau paziņojusi, ka izvirzīs Eiropas Kopienu tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru. Taču jūtams, ka Levitam balsu vairākumu atrast būs grūti.
Tikmēr aizejošais Valsts prezidents Andris Bērziņš intervijā Latvijas Radio atklāja, ka domas par atkārtotu kandidēšanu mainījis pēc Saeimas ievēlēšanas pērnā gada rudenī. Lēmuma pieņemšana neesot bijusi saistīta ar iespējamu atbalsta trūkumu Saeimā. Prezidents akcentēja - ja viņam būtu bijusi vēlme novērtēt politisko spēku atbalstu, viņš būtu gājis un konsultējies ar partiju pārstāvjiem.
Ziņots, ka Bērziņš pagājušajā piektdienā pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu. Patlaban kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, diplomāts un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kā arī vienīgais oficiāli izvirzītais kandidāts, Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.
Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Likums paredz, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā mēnesi jeb 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Taču likums arī neļauj steigties, jo prezidenta vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā 40 dienas pirms pilnvaru beigām.
Pēdējais brīdis, kad Saeimas prezidijā ir jāiesniedz kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ir pusotra mēneša jeb 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, un to var sākt darīt ne agrāk kā 50 dienas pirms pilnvaru beigām.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad otrā kārtā notiek ne agrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Šāda kārtība ir jaunums. Par Valsts prezidentu ir jānobalso vismaz 51 deputātam.
