VID ģenerāldirektora amata kandidātes Cīrules izjautāšana Saeimas koalīcijas partijās pirmdien aizritēja visnotaļ mierīgā atmosfērā. Lielā mērā tādēļ, ka jau sākotnēji bija skaidrs, ka partijas nav ieinteresētas procesu vēl vairāk ievilkt un arī pret pašu kandidāti būtisku iebildumu nav.
Izjautāšana visās partijās gan notika aiz slēgtām durvīm. Pēc tam partiju pārstāvji atzina, ka Cīrules sniegums viesis pārliecību par atbalstu.
NA vēlēsies atkārtotu tikšanos ar Cīruli
"Domāšanas maiņa Valsts ieņēmumu dienestā, kas ir vairāk virzīta uz godprātīgo uzņēmēju, protams, cīņa ar ēnu ekonomika - šie ir tie būtiskākie jautājumi, kurus viņa izvirzīja, un kas sakrīt ar mūsu redzējumu," sacīja Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Viņš norādīja, ka skaidras atbildes uz visiem jautājumiem par VID darbu Cīrulei pagaidām nav. Tāpēc partija plāno pēc kāda laika ar Cīruli tikties atkal.
"Ja valdība viņu apstiprinās [amatā], mēs, visdrīzāk vēlētos ar viņu tikties pēc kāda laika, pārrunāt jau konkrētus darāmos darbus tad, kad viņa būs jau iepazinusies ar darbu praktiski.
Mēs tad arī gribētu redzēt, kā tās prioritātes, ko viņa ir nosaukusi, tiks īstenotas dzīvē," teica Bērziņš.
"Vienotību" apmierina Cīrules redzējums
"Vienotībai", kuras protesti lielā mērā nobremzēja iepriekšējā konkursa kandidātes Ingas Koļegovas apstiprināšanu, arī šoreiz bijis svarīgi pārliecināties par pretendenta reputāciju.
"Mēs vadāmies no tā, ka bija nopietna konkurence, tātad izvērtētas ir profesionālās īpašības.
Un nekādas pelēkās zonas nav atklātas kandidāta darbībā," atzina "Vienotības" vadītājs Andris Piebalgs.
"Vienotības" valdes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns stāstīja, ka pilnīgas atbildes uz visiem "Vienotības" jautājumiem Cīrule nespēja sniegt, taču "Vienotība" tik un tā ir gatava atbalstīt viņas kļūšanu par VID vadītāju.
"Protams, bija jūtams, ka šis cilvēks nenāk no Valsts ieņēmumu dienesta iekšienes. Bija vairāki jautājumi, kur varbūt tad, kad viņa sāks strādāt, viņai būs plašākas iespējas [atbildēt]. Bet kopumā tas redzējums bija apmierinošs," teica Smiltēns.
ZZS pret nodaļu slēgšanu, par štatu īsināšanu
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), solot Cīrulei atbalstu, pārliecinājusies, vai tā ievēros arī šīs partijas politiskās intereses.
"Man tas jautājums jau, protams, bija par to, ka visā šajā pārmaiņu, reformu procesā netiek samazinātas vai likvidētas reģionālās VID nodaļas. Tas bija tas lielais jautājums, kas mani interesē, ko es arī uz prasīju
Un es saņēmu pozitīvu atbildi, ka Cīrules kundze ir ieinteresēta šajā nodaļu pastāvēšanā," sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Tas gan nenozīmē, ka vairs nebūs spēkā štatu samazināšanas plāni.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Edgars Putra, kurš Cīruli pirmdien pavadīja pie visām partijām, atzina, ka šis uzstādījums joprojām paliek spēkā par daļas strādājošo darbinieku atlaišanu, un apstiprināšanas gadījumā šis uzdevums būs jāvada Cīrulei.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) cer, ka Cīrules pieredze privātajā sektorā varētu mainīt VID pieeju.
"Vairākkārt diskutējām par to, ka dažreiz varbūt ir nelietderīgi par vienu eiro cīnīties un sodīt par 200 eiro, tajā pašā laikā ir vesela rinda, kas vispār nemaksā nodokļus, kas aiziet garām. Domāju, ka viss tālāk ir viņas rokās, un es ceru, ka viss būs," teica premjers.
Cīrule gatava sarežģītām reformām VID
Pati Cīrule norāda, ka paies laiks, kamēr viņa iepazīsies ar darba specifiku, tomēr viņa atzīst, ka no Finanšu ministrijas jau ir uzdevums samazināt Valsts ieņēmumu dienestā strādājošo skaitu par 500 darbiniekiem.
"Piesakoties šajā konkursā, es apzinājos, ka būs daudzi grūti lēmumi jāpieņem un sarežģītas un nepopulāras reformas jāveic dzīvē. Un es joprojām esmu gatava to darīt," atzina Cīrule.
Vienlaikus viņa gan uzsvēra, ka tas nenotiks uzreiz un tam būs rūpīgi jāsagatavojas, tostarp stiprinot e-pakalpojumu pieejamību. Turklāt darbiniekus un viņu motivēšanu viņa sauca kā pirmo no galvenajiem uzdevumiem VID vadītāja amatā.
Jau ziņots, ka VID vadītāja amata konkursā tālāk sarunai ar finanšu ministri izvirzīta apdrošināšanas jomas pārzinātāja Cīrule. Par to pēdējā konkursa komisijas sēdē bijis vienprātīgs lēmums. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) pagājušajā nedēļā paziņoja, ka virzīs bijušo apdrošināšanas nozares speciālisti Cīruli tālākai apstiprināšanaiVID vadītāja amatā.
Konkursa trešajā kārtā iekļuva kopumā četri pretendenti, taču Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atsauca savu kandidatūru. Līdz ar to bija palikuši trīs pretendenti, tostarp Cīrule, Latvijas Bankas pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins un nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba.
Tāpat vēstīts, ka VID darba nenovērtēšana sabiedrības un politiķu vidū, kopējo mērķu trūkums valsts pārvaldē, kā arī reformu neesamība, ilgstoša smagu problēmu un jautājumu nerisināšana kļuva par galvenajiem iemesliem, kāpēc VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone maija beigās iesniedza atlūgumu.