Panorāma

Valdība uz starta. Labklājība

Panorāma

Panorāma

Neatbalsta 16. marta noteikšanu par atzīmējamu dienu

Koalīcija neatbalsta 16. marta noteikšanu par atzīmējamu dienu

Arī 13. Saeimā nav atbalsta 16. marta noteikšanai par oficiāli atzīmējamu dienu. Pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas pirmdien, 25. februārī, strīdīgā datuma statuss pārrunāts koalīcijas partiju starpā, taču, izņemot “nacionāļus”, neviena partija esošo kārtību nevēlas mainīt.

Katru gadu 16. martā pie Brīvības pieminekļa nacionāli noskaņoti cilvēki piemin leģionārus – latviešu karavīrus, kas Otrajā pasaules karā nacistiskās Vācijas spēku sastāvā cīnījās pret Padomju savienību. Gājienā uz Brīvības pieminekli tradicionāli piedalās Nacionālās apvienības pārstāvji, kuri atkal iecerējuši strīdīgo datumu iekļaut oficiāli atzīmējamo dienu sarakstā.

Nacionālā apvienība 16. marta statusu rosināja nostiprināt likumā arī pērn, taču Saeimas vairākums ideju noraidīja. Pirmdien 16. marta iekļaušanu oficiāli atzīmējamo dienu sarakstā Nacionālā apvienība pirmo reizi apsprieda ar jaunās valdības partijām, tomēr

visi četri koalīcijas partneri ideju noraidījuši.

“Mums bija zināma cerība, ka šajā laikā, kad faktiski palicis ļoti neliels skaits Otrā pasaules kara dalībnieku starp dzīvajiem, tie ir 92, 93, 94 gadus veci veterāni, un ka Saeimas sastāvs mainījies, izredzes varētu būt labākas. Diemžēl tas tā nav,” sacīja Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Pagājušajā gadā Saeimā 16. marta iekļaušanu atzīmējamo dienu sarakstā atbalstīja deputāts Artuss Kaimiņš (“KPV LV”). Tagad Kaimiņš vada par atzīmējamo dienu regulējumu atbildīgo Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un savu viedokli par 16. marta iekļaušanu sarakstā vairs neatklāj: “Es jums tā vienpersoniski to nevarēšu atbildēt.”

Izvairīgs komentāros par 16. marta statusu ir arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns. Viņš norāda – JKP par 16.martu pozīcijas neesot: “Šajā gadījumā tā ir koalīcijas vienošanās. Tiešām mēs izrunājām to sadarbības padomē, un tas neguva atbalstu. Atsevišķu komentāru no Jaunās konservatīvās partijas par šo  mums nav.”

KONTEKSTS:

1952. gadā trimdas leģiona veterānu organizācijas "Daugavas Vanagi" delegātu sapulce nolēma 16. martu atzīmēt kā  "Latviešu leģiona piemiņas dienu, lai atcerētos kritušos karavīrus un cīņu pret boļševismu".

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šo dienu ar gājienu uz Brīvības pieminekli neoficiāli piemin arī Latvijā. 6. Saeima 1998. gada vasarā pieņēma lēmumu 16. martu noteikt par latviešu karavīru atceres dienu. Tiesa, 2000. gada sākumā, kad Latvija jau gatavojās pievienoties NATO un Eiropas Savienībai, 7. Saeima nolēma 16. martu svītrot no likuma par svētku un atceres dienām.

16. marts kopš deviņdesmito gadu beigām kļuvis par iekšpolitisku un ārpolitisku kauju lauku. Arī paši leģionāri atzinuši, ka diena kļuvusi pārāk politizēta. Ārlietu ministrijas nostāja ir - Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā 11. novembrī, kad visā valstī risinās plaši piemiņas pasākumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti