Pirmdien pēc Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) iebildumiem kļuva skaidrs, ka arī šoreiz Valsts prezidenta vēlēšanās būs slēgtais balsojums.
Pagājušās nedēļas Saeimas sēdē „Vienotības” deputāti atbalstīja Latvijas Reģionu apvienības iesniegtos grozījumu Satversmē, kas paredzēja Valsts prezidenta atklātas vēlēšanas. Šie Saeimas vairākuma noraidītie grozījumi paredzēja arī to, ka valsts galvas amata kandidātiem būtu jābūt augstākās kategorijas pielaidei valsts noslēpumam. Šī iemesla dēļ likumprojektu neatbalstīja Nacionālā apvienība, kura pirmdien rosināja koalīcijā jautājumu par jauniem Satversmes grozījumiem. Iecere gan neizdevās, atzina apvienības deputāts Imants Parādnieks.
Gan Nacionālā apvienība, gan „Vienotība” principiāli atbalstīja atklātas prezidenta vēlēšanas, bet ZZS norādīja uz koalīcijas līgumu un atgādināja, ka jebkādu grozījumu iesniegšanai jābūt visu trīs partneru vienprātībai, un līdz ar to šobrīd ZZS iebildumu dēļ „nesam tiesīgi sniegt šādus grozījumus”, skaidroja Parādnieks.
Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars apstiprināja, ka „zaļzemnieki” ideju par atklātu prezidenta ievēlēšanu joprojām bloķē.
ZZS nav slēpusi savu nostāju un, mūsuprāt, atklāta balsošana uzliktu deputātiem pienākumu balsot tā, kā partijas vadība vēlas, nevis kā viņš vēlas, „mēs nekad neesam kaunējušies par šo pozīciju un uzturam to šobrīd”, klāstīja Tavars.
Tikmēr „Vienotības” deputāte Ilze Viņķele pagājušajā nedēļā pauda, ka ar vairākiem frakcijas kolēģiem aicina laicīgi, nopietni un atklāti izvērtēt prezidenta Andra Bērziņa profesionālo veikumu, negaidot viņa atbildi par apņēmību kandidēt atkārtoti. Premjerministre Laimdota Straujuma par šo partijas iekšējo diskusiju runā izvairīgi.
„Tagad ir janvāris, mēs izdegsim, ja mēs pusgadu diskutēsim.. Bet nepatīkami to darīt nedēļu vai divas iepriekš. Diskusijām jābūt, bet vai pusgadu iepriekš, tas ir jautājums,” pauda premjere.
Nacionālās apvienības pārstāvis Parādnieks gan uzskata, ka diskusija būtu jāuzsāk pēc iespējas ātrāk.
Viņš uzsvēra, ka ir jāuzsāk diskusijas un jānonāk pie kandidātiem, lai vārdi nebūtu nosaukti pēdējā brīdī, kas var radīt šaubas, ka lēmumus pieņem nesaprotamā veidā. Parādnieks arī sacīja, ka Nacionālā apvienība tuvākajā laikā sāks sarunas ar „Vienotību” par to, bet ZZS nostāja jau ir zināma.
Tavars apstiprināja, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir apņēmusies atbalstīt Bērziņu, ja viņš izteiks šādu vēlmi. Saukt citus kandidātus, pirms Bērzinš paziņos savu lēmumu, nebūtu korekti, uzsvēra Tavars.
Tavars gan atzina – ja Bērziņš nolems otro termiņu nestrādāt, būtu labi, ja koalīcija vienotos par kopīgu kandidātu. Līdzīgi domā arī „Vienotības” un Nacionālās apvienības pārstāvji Straujuma un Parādnieks.
„Ir tikai pašsaprotami, ja vienotos koalīcija kopīgi, nevis opozīcija ar kādu koalīcijas partiju ievēlētu prezidentu, un uz to mums jāiet,” pauda Parādnieks.
Andris Bērziņš lēmumu par atkārtotu kandidēšanu uz Valsts prezidenta amatu sola pieņemt ne ātrāk par aprīli.
