Koalīcijā nav gatavības virzīt ratificēšanai Stambulas konvenciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Eiropas Parlaments pagājušajā nedēļā aicināja ratificēt Stambulas konvenciju, kas paredz vērsties pret vardarbību ģimenē. Latvija ir to septiņu valstu vidū, kas konvenciju ir parakstījušas, bet nav pieņēmušas. Tomēr to gatavi atbalstīt tikai divi valdību veidojošie spēki. 

Koalīcijā nav gatavības virzīt ratificēšanai Stambulas konvenciju
00:00 / 03:53
Lejuplādēt

„Daudz ko var teikt Eiropas Parlaments. Tomēr par starptautiskiem līgumiem un to ieviešanu nacionālā līmenī mums ir suverēna teikšana,” norādīja Nacionālās apvienības (NA) deputāts un Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols. Viņš uzsvēra, ka, pēc NA domām, konvencijas atsevišķas sadaļas nav atbalstāmas pretrunīgu normu dēļ.

„Ja arī konvencijas ratifikācijas process nonāks parlamentā, mēs to neatbalstīsim. Gadījums, ja krievs sit savu sievu latvieti, tā ir vardarbība, bet, ja latvietis sit sievu krievieti, kas ir minoritāte, tā jau ir vardarbība vainu pastiprinošos apstākļos. Tā ir viena no kontroversālajām sadaļām šajā dokumentā,” stāstīja Kols.

Pēc viņa domām, 80% Stambulas konvencijā pausto pozīciju jau atspoguļojas Latvijas likumos.

Šajā jautājumā NA redzējums sakrīt ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) viedokli.

„Diemžēl mūsu valstī diezgan bieži vaino likumus un tiecas kaut ko vēl pieņemt, kaut ko vēl parakstīt. Tā vietā, lai adekvāti un pēc gara piemērotu esošo likumdošanu: ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālā atbildība, kas paredzēta, lai novērstu tos gadījumus, kas minēti konvencijā. Ir ļoti svarīgi sekot jautājumu būtībai. Ja OECD mums norādīja grozīt Krimināllikumu, mēs to darījām. Attiecībā uz Stambulas konvenciju visi normatīvie akti jau ir pieņemti. Cita lieta, ka tie netiek iedarbināti un piemēroti. Ja problēma ir praksē, nevis likumdošanā, tad jārisina praktiskie problēmjautājumi,” norādīja JKP Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe.

Stambulas konvencijas ieviešanu atbalsta "Jaunās Vienotības" un "Attīstībai/Par!" frakcijas. Pirms trīs gadiem konvenciju parakstīja toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs, un viņa pārstāvētā "Jaunā Vienotība" būtu gatava par to turpināt sarunas. Taču jārēķinās, ka koalīcijas atbalsta trūkuma dēļ ratifikācijas apstiprināšana Saeimā nav gaidāma, atzina Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!").

„Šis ir jautājums, kas mums liekas principiāli svarīgs: atzīt to, ka vardarbība ģimenē ir problēma un ka mēs kā valsts esam gatavi darīt vairāk, lai šo problēmu mazinātu. Mani nepārliecina Stambulas konvencijas ratifikācijas pretinieku arguments, ka mēs jau visu ko darām. Ja mēs paskatāmies statistiku, redzam, ka, jo vairāk šim jautājumam pievēršam uzmanību, jo vairāk ieraugām problēmas attiecībā uz vardarbību ģimenē. Patiesībā strīds jau ir par atsevišķiem vārdiem,” pauda politiķis.

Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdību veidojošo partiju sadarbības līgumā Stambulas konvencija ir viens no pieciem tematiem, kuros partijas vienojās paturēt sev tiesības balsot atšķirīgi. Stambulas konvencijas virzību neatbalsta arī labklājības ministre Ramona Petraviča no "KPV LV". Viņa gan ir gatava piedāvāt risinājumus esošo likumu ietvaros, kā apkarot vardarbību pret sievietēm un ģimenē. Diemžēl ministres aizņemtības dēļ Latvijas Radio pagaidām neizdevās par to parunāt plašāk.

KONTEKSTS:

Septiņās valstīs - Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, Čehijā, Ungārijā, Slovākijā un Lielbritānijā - ir parakstīta, bet nav ieviesta Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu jeb Stambulas konvencija. Eiropas Parlaments aicinājis to nekavējoties ratificēt. Līdz ar to Latvijai būtu jāievēro visaptveroši juridiski saistoši standarti, lai novērstu vardarbību dzimuma dēļ, aizsargātu upurus un sodītu vainīgos. Vienlaikus LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka 80% no Stambulas konvencijas ieteikumiem jau tagad ir iekļauti Latvijas likumos.

Latvijā pirms vairāk nekā trijiem gadiem dokumentu parakstīja iepriekšējais labklājības ministrs Reirs, taču Saeima to nav ratificējusi. Pret to iebilda gan Nacionālā apvienība, gan Zaļo un Zemnieku savienība. Politiskie spēki savu attieksmi pret konvencijas ratifikāciju mainīja pēc tikšanās ar katoļu arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču. Tiesa, toreizējā koalīcija solījusi nelikt šķēršļus "Vienotības" aicinājumam Satversmes tiesai izvērtēt Stambulas konvenciju. 

Stambulas konvencija palika par strīda ābolu arī šajā koalīcijā. Ministru kabinetu veidojošo partiju sadarbības līgumā šis bija viens no kopumā pieciem jautājumiem, kuros partneri vienojās paturēt sev tiesības balsot atšķirīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti