Koalīcija lems par konkursu uz VID šefa amatu; opozīcija vēlētos iesaistīt prezidentu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Koalīcijas partijas pirmdien, 22.augustā, varētu piemēt galīgo lēmumu izsludināt vēl vienu konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatu. Tikmēr opozīcijas partijas “No sirds Latvijai” uzskata, ka lielo iestāžu vadītājus vajadzētu nominēt prezidentam.

Zaļo un zemnieku savienība, “Vienotība” un Nacionālā apvienība pirmdien koalīcijas sadarbības padomes sēdē plāno vienoties par turpmāko rīcību saistībā ar konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu.

Nacionālās apvienības pārstāvis Gaidis Bērziņš LTV “Rīta panorāmā” atzina, ka jau iepriekšējā koalīcijas padomē partneriem nebija iebildumu pret jauna konkursa rīkošanu. Savukārt par finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas iepriekš minēto iespējamo VID vadītāja algas palielināšanu līdz 8000 eiro galīgās vienošanās vēl nav un arī Nacionālā apvienība neizskatīja konkrētus ciparus.

Bērziņš norādīja, ka, salīdzinot ar minimālo algu vai skolotāju atalgojumu, 8000 eiro ir nesamērīgs cipars, bet, no otras puses, līdz šim nav izdevies atrast VID vadītāju, un ir skaidrs, ka privātais sektors pārpērk labus speciālistus, tāpēc ir jādomā, kā var piesaistīt speciālistu ar lielāku atalgojumu. Bērziņš arī sacīja, ka ir nepieciešams kopumā pārskatīt atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē.

Arī “Vienotības” pārstāvis Edvards Smiltēns LTV “Rīta panorāmā” norādīja, ka jāskatās uz atalgojumu valsts sektorā kopumā, nevis tikai VID vadītāja algu. Viņš arī sacīja, ka ir jāanalizē, kāpēc neviens nevēlējās ieņemt VID vadītāja amatu. Viņaprāt, iemesli slēpjas ne tikai atalgojumā, bet arī viņš piekrita, ka jārīko atklāts konkurss.

Savukārt opozīcijā esošās partijas “No sirds Latvijai” pārstāvis Ringolds Balodis Latvijas Radio sacīja, ka problēmas atrast labu iestādes vadītāju saistītas ar valsts pārvaldi kopumā. Viņaprāt, atrast labu kandidātu var, rīkojot atklātu konkursu vai arī piešķirot prezidentam tiesības izvirzīt valsts iestāžu vadītājus, kurus amatā apstiprinātu Saeima.

Balodis norādīja, ka otrajā variantā prezidents uzņemtos politisko atbildību par iestāžu vadītāja darbu, un šāda sistēma veiksmīgi darbojoties vairākās valstīs.

Opozīcijas pārstāvis atzina, ka ir skeptiski noskaņots par VID vadītāja konkursa rezultātiem, un, viņaprāt, Saeimai vajadzētu saņemties un mainīt likumus, lai “padarītu par centrālo figūru Valsts prezidentu”.  

Par atkārtota konkursa sludināšanu uz VID vadītāja amatu politiķi sāka runāt pēc tam, kad Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova atteicās pretendēt uz vakanto amatu. Lai izraudzītos piemērotāko kandidātu, šoreiz paredzēts piesaistīt personālatlases kompānijas ekspertus.

Koļegovu VID vadītājas amatam virzīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pēc tam, kad no dienesta vadības atkāpās Ināra Pētersone un kad konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta.

Pagaidām gan konkrēta konkursa procedūra nav zināma. Tāpat valdībā pārrunāts jautājums par iespēju palielināt VID ģenerāldirektora algu, lai tā būtu konkurētspējīga ar privātā sektora atalgojumu. Reizniece-Ozola izteikusies, ka, viņasprāt, VID vadītāja algai būtu jābūt ap 8000 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti