Vislielākie iebildumi pret iepriekšējo Finanšu ministrijas piedāvājumu bija Reformu partijai. Tā uzstāja, ka darbaspēka nodokļu slogam būtu jāmazinās atbilstoši likumā noteiktajam iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumam - par diviem procentpunktiem no nākamā gada. Lai gan tagadējais kompromiss esot labāks, procesā esot iedragāta sociālo partneru uzticība valdības solījumiem, uzskata Reformu partijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica:
„Mēs esam gandarīti, ka pēc Reformu partijas spiediena bija šīs sarunas ar darba devējiem, ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ar arodbiedrībām, un ka sarunu rezultātā ir tapis daudz labāks piedāvājums. Balsojums šeit nebija, nav plānots – mēs konceptuāli redzam, ka tas ir saprātīgs risinājums. Negatīvais – tomēr tika mazināta darba devēju uzticība nodokļu sistēmai. Bet valdē mēs skatīsim kopā ieņēmumu un izdevumu daļu un lemsim, vai kopumā varam atbalstīt budžetu.”
Savukārt Nacionālā apvienība labprāt redzētu lielākus atvieglojumus par apgādājamiem, jo sevišķi par bērniem, tomēr jauno piedāvājumu uzskata par krietni labāku nekā Saeimas pirms gada apstiprinātais risinājums. „Svarīgi dot vēstījumu sabiedrībai, ka tie cilvēki, kuru apgādībā ir divi-trīs bērni un alga līdz 500 latiem, viņi būs lielāki ieguvēji nekā ar iepriekš plānoto divu procentu samazinājumu,” saka Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks.
Arī premjers Valdis Dombrovskis no „Vienotības” nepiekrīt Reformu partijas pārmetumiem par uzņēmējiem dotā solījuma - strauji mazināt darbaspēka nodokļus - neturēšanu:
„Es aicinātu Reformu partijas kolēģus paskatīties, cik daudz likumu grozījumu Saeima katrā plenārsēdē izskata. Tas, kas diskusijās būtu jāsaprot, ka zināmā mērā ir konceptuāla izšķiršanās, vai mēs esajm uz zemu nodokļu valsti, bet tas nozīmē sliktāk apmaksātu publisko sektoru, mazāka infrastruktūra utt. Vai mēs tomēr neforsējam šo virzību un tad mums ir vairāk līdzekļu sabiedriskā sektora algām, infrastruktūras uzlabošanai utt. Tā ir izšķiršanās. Ir jābalansē ieņēmumi un izdevumi. Ja kāda partija saka – prioritāte ir samazināt ieņēmumu daļu, tad diemžēl tam ir konsekvences attiecībā uz budžeta izdevumu daļu.”
Gaidāms, ka pēc vienošanās par darbaspēka nodokļiem valdība beidzot varēs sākt lemt par pasākumiem, kuriem nākamā gada budžetā piešķirami papildu līdzekļi. Šim mērķim atvēlētā summa nu pieaugusi līdz aptuveni 80 miljoniem latu, jo pirmdien koalīcija vienojās par aptuveni 20 miljonus vērtiem budžeta ieņēmumu pasākumiem. Konceptuāls atbalsts ir arī Reformu partijas iecerei lielās ostas aplikt ar nodokli 20% apmērā no ostu ieņēmumiem, šo naudu novirzot ceļu infrastruktūrai.
