Citu dalībvalstu pieredze liecina, ka to bieži vien dara politiķi, tāpēc bija izskanējusi ideja par Eiropas lietu ministra amata veidošanu šim mērķim. Taču priekšvēlēšanu gaisotnē Latvijā šāds lēmums pieņemts netika, tāpēc šobrīd Ārlietu ministrija vēl domā, kā situāciju atrisināt.
Sākoties Latvijas prezidentūrai, darba režīms mūsu valsts ārlietu resora pārstāvjiem būs ļoti spraigs. Prezidentūras laikā vienai politiski atbildīgai amatpersonai ar visām sarunām, pušu uzklausīšanu par dažādiem tematiem, sākot ar ārpolitiku un beidzot ar zivsaimniecību, rada lielu slodzi, norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”).
Tāpēc jau pirms pusotra gada Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē izskanēja ierosinājums veidot jaunu Eiropas lietu ministra amatu, jo šāda prakse ir bijusi vairākās prezidējošajās valstīs. Šovasar šai ideju pauda atbalstu arī premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”), taču tagad viņa atzīst - jaunajā valdībā šāda amata tomēr nebūs:
Mēs nediskutējām par politiskiem amatiem prezidentūras laikā, ministrs tas noteikti nebūs. Mēs ar ārlietu ministru runāsim, vai būs atsevišķs parlamentārais sekretārs, bet ne ministrs, kas sēdētu Ministru kabinetā,” saka Straujuma.
Arī aktīvākais idejas aizstāvis Rinkēvičs, kurš savulaik uzsvēra - prezidentūras laikā Latviju nevar pārstāvēt ierēdnis, tai ir jābūt politiski atbildīgai amatpersonai, kas bauda tieši parlamenta uzticību - tagad atzīst: Eiropas lietu ministra amata veidošana šobrīd vairs nav reāla.
Viņaprāt, šo posteni vajadzēja radīt pirms sešiem mēnešiem, pašlaik šī amata radīšana neko nedos, jo cilvēkam bija jābūt lietas kursā jau vairākus mēnešus, un pašlaik tā būtu bezjēdzīga laika un resursu tērēšana. Ja Rinkēvičs turpinās pildīt ārlietu ministra amatu, viņš gatavo „plānu B” tam, kā Ārlietu ministrija šo procesu varēs vadīt.
Viskategoriskāk pret šo ieceri iebilda Zaļo un Zemnieku savienība. Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis skaidro, ka ZZS vienmēr iebilda pret amata veidošanu konkrētam cilvēkam, un Ārlietu ministrijai būtu aktīvāk jāskaidro, ka amats nav domāts cilvēkam, bet darbam. Līdz šim pietrūka konkrēta skaidrojuma, kas tam cilvēkam būtu jādara, kas ir viņa pienākumu loks, norāda Brigmanis.
Skeptiska jau vasarā bija arī Nacionālā apvienība, un tās līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars viedokli nav mainījis. Viņš atzīst, ka apvienība gatava diskutēt par risinājumiem, bet ne par jauna ministra posteni.
Jaunie politiskie spēki, kas ienāks 12.Saeimā, arī ir pret īpaša amata veidošanu. Piemēram, partijas „No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba Latvijas Radio pauda, ka nav jārada speciāli jauni amati, visas funkcijas var pildīt Ārlietu ministrija, jo esošais ierēdņu aparāts un papildus prezidentūrai radītais aparāts to var labi izdarīt. Latvijas problēma vienmēr bija nespēja pateikt, kas ir prioritāte un uz to strādāt, piebilst Sudraba.
Arī Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars nedomā, ka vienas atbildīgās politiskas amatpersonas trūkums apdraudēs Latvijas prezidentūras gaitu.
Latvijā jau ir par daudz ministriju. Pietiek ražot valsts aparātu, jātiek galā ar esošiem spēkiem,” saka Bondars.
Savukārt lielākā Saeimas frakcija „Saskaņa”, kas, visticamāk, arī paliks opozīcijā, varētu atbalstīt ieceri, ka parlaments balsotu par uzticību kādam Latvijas prezidentūras pārstāvim, apgalvo partijas vadītājs Nils Ušakovs.
„Esmu pārliecināts, ka viena atbildīga koordinējošā persona uz pusgadu nepieciešama, vai tas būtu valsts ministrs, ir atklāts jautājums, bet vienam jābūt atbildīgam, un jābūt atbalstam no Saeimas, parlamentam par to vajadzētu lemt. Lai būtu viens cilvēks, kuram var uzdot jautājumus par to, kas noticis nepareizi, uzslavēt par to, kas izdarīts pareizi,” saka Ušakovs.
Ir pārspīlēti teikt, ka tas, cik izdevusies nākamā gada pirmajā pusē Latvijas prezidentūra, var būt atkarīgs no viena amata izveidošanas vai neizveidošanas, saka ārlietu ministrs. Tomēr Rinkēvičs atzīst - tas noteikti palīdzētu tikt galā ar prezidentūras uzliktajiem pienākumiem.
„Es negribētu teikt, ka vienas amatpersonas neesamība uzreiz nozīmē prezidentūrai mīnusu vai negatīvu publicitāti, svarīgi kādu mēs varam atrast modeli un kvalitatīvi novadīt prezidentūru,” skaidro Rinkēvičs.
Eiropas lietu ministra amata idejas autori allaž uzsvēruši - jauna ministrija netiktu veidota, jo tās funkcijas pildītu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts.
