VARAM piedāvātās koncepcijas pirmais variants paredz īstenot administratīvi teritoriālās reformas otro kārtu un līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām izveidot 58 pašvaldības - 49 novadus un deviņas republikas pilsētas. Šī varianta modifikācija paredz 51 pašvaldības izveidi, jo arī lielās pilsētas, izņemot Rīgu un Jūrmalu, tiktu iekļautas novados.
Savukārt otrs piedāvātais variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmēs attīstības centriem, kuru ietvaros pašvaldības varēs apvienoties brīvprātīgi.
"Galvenais, ka diskusiju process ir sācies," – tā koalīcijas reakciju uz piedāvājumu raksturoja premjerministre Laimdota Straujuma ("Vienotība").
""Vienotība" kopumā atbalsta virzienu un ZZS ir gatava diskutēt. Mēs esam vienojušies, ka pēc mēneša, pēc diskusijām partijās mēs sanākam kopā, lai saprastu, kādā virzienā kura partija domā, darba grupu kopīgu veidojam. Nu redzēsim," teica premjere, pieļaujot, ka ir iespējams kāds variants "ar modifikāciju". Tiesa, Straujuma atzina, ka viņa personīgi neatbalsta divu līmeņu pašvaldību izveidi.
"Šinī brīdī tas tomēr ir sasteigts piedāvājums, jo tas nav izdiskutēts ar pašvaldībām, ar pašvaldības pārstāvošām organizācijām. Mēs principā esam pret piespiedu pašvaldību kaut kādu apvienošanu. (..)
Bez pašvaldību atbalsta mēs šādu reformu nevaram atbalstīt un tā vispār nav iespējama. Ja būs saņemts atbalsts, tad varbūt kaut kad nākotnē arī varēs atbalstīt," teica "zaļzemnieku" valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Par pašvaldībām atbildīgais ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālās apvienība) pārmetumus par sasteigtību gan noraida un uzsver – šī bijusi vien pirmā saruna.
"Nekādā gadījumā te nav runa par sasteigtu piespiedu apvienošanu. Te ir runa par 2021. gadu un ka maksimāli jāizmanto tieši brīvprātības elementi.
Katrā ziņā esmu gandarīts, ka šī diskusija ir sākusies, ka mēs esam sadzirdēti. Protams, diskutēsim ar visām pašvaldības pārstāvošajām organizācijām," teica ministrs.
VARAM cer, ka likumu par jauno administratīvi teritoriālo reformu Saeima pieņems jau nākamgad, kas šobrīd gan izskatās pārlieku optimistiski.
Jau vēstīts, ka VARAM izstrādājusi un piedāvā vērtēšanai divus administratīvi teritoriālo reformu variantus, kas iesniegti arī koalīcijas sadarbības padomē. Ministrija reformu iecerējusi ieviest uz aiznākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā.
Iepriekš valdība secinājusi, ka pēdējā novadu reforma nav nodrošinājusi vairāku būtisku mērķu izpildi. Piemēram, vēl joprojām daudzos novados dzīvo mazāk nekā likumā noteiktais minimums – 4000 iedzīvotāju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā "Lielais jautājums" atzina, ka, 2009.gadā īstenojot reģionālo reformu, pieļautas kļūdas un nepieciešama vēl lielāka centralizācija un mazāks skaits pašvaldību, taču tām būtu jābūt lielākām.
Jau ziņots, ka kopš valsts neatkarības atjaunošanas sāktā un ilgi mocītā teritoriālā reforma pirms sešiem gadiem noslēdzās ar izveidotiem 109 novadiem un deviņām republikas pilsētām. Pēc Mērsraga atdalīšanās no Rojas novadu skaits pieauga līdz 110.
Reformas mērķi bija daudzsološi - augs iedzīvotāju skaits, pašvaldības varēs apgūt Eiropas Savienības (ES) doto atbalstu un piesaistīt investorus, turklāt attīstīsies vietējā līmeņa demokrātija.
Reformas rezultātā tika izveidoti izmēru ziņā ļoti dažādi novadi, kuros iedzīvotāju skaits atšķīras pat 30 reižu. Divas trešdaļas pašvaldību savas funkcijas nemaz nespēj izpildīt bez dotācijām no turīgākajām vietvarām. Piecus gadus pēc reformas secināts, ka ceļi kļuvuši neizbraucamāki, autobusi kursē retāk un bezdarbs daudzviet aug.
Tāpat secināts, ka lielākie ieguvēji no 2009.gadā īstenotās reformas bijuši lielie novadi.
